Tas notika pēc tam, kad naktī uz trešdienu vairāki simti drošībnieku mēģināja aizvākt barikādes un protestētāju teltis, kas bija izvietotas demonstrāciju centrālajā punktā - Neatkarības laukumā. Starp protestētājiem un drošībniekiem izcēlās sadursmes, pēc kurām hospitalizēti vismaz 15 cilvēku. Deviņas personas esot aizturētas.
Valdība apgalvo, ka tās mērķis neesot bijis attīrīt Neatkarības laukumu no protestētājiem, bet atjaunot transporta satiksmi ap laukumu.
Viens no opozīcijas līderiem Vitālijs Kļičko uzskata, ka trešdienas nakts notikumi atņēmuši prezidentam Viktoram Janukovičam jebkuru iespēju panākt kompromisu ar opozīciju. «Mēs plānojām runāt ar Janukoviču, bet tagad saprotam, ka viņš nevēlas runāt ar tautu un saprot tikai fizisku spēku, ko lieto pret protestētājiem,» V. Kļičko citē Radio Brīvā Eiropa.
Notikušais izraisījis asu rietumvalstu reakciju. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka šāda varasiestāžu vēršanās pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama un nesaskan ar demokrātiskām vērtībām.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītāja Ketrina Eštone, kurai otrdien vakarā bija trīsarpus stundu ilga tikšanās ar V. Janukoviču, vakar paziņoja, ka notikušais apgrūtinās ES un Ukrainas politisko dialogu. Viņa arī solīja darīt visu, lai palīdzētu ukraiņiem panākt miermīlīgu izeju no krīzes.
ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda trešdien pēc tikšanās ar V. Janukoviču sacīja, ka vēl pastāvot iespēja «glābt Ukrainas eiropeisko nākotni». Viņa aicināja Ukrainas valdību nekavējoties atsākt dialogu ar ES.
Tikmēr Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs paziņojis, ka apmaiņā pret asociācijas un brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu Ukraina no ES vēlas 20 miljardu eiro (14 miljardi latu) lielu finansiālu palīdzību.