Jaunā likuma iezīme ir, ka tu nezini, kad un vai esi to pārkāpis. Kritēriji pārkāpumiem, par kuriem var uzlikt ārkārtīgi augstus sodus (gandrīz līdz miljonam ASV dolāru - red.), ir neskaidri, un mēs nezinām, ko drīkstam un ko nedrīkstam darīt. Tas ir līdzīgi kā ar karaļa varu viduslaikos - nebija skaidri zināms, cik tālu sniedzas viņa teikšana, līdz tev netika nocirsta galva.
Par spīti nenoteiktībai, paskaidrojiet, ko nozīmē, piemēram, prasītā «reģistrēšanās»?
Reģistrētam ir jātiek jebkuram medijam - drukātam, raidošam un rediģētam interneta saturam. Ja kāds raksta blogu, to reģistrēt nevajag, bet, ja portāls ietver arī ziņas un rediģētu informāciju, tad vajag. Līdz ar to jebkura medija pastāvēšana ir apdraudēta, ja un kad vien jaunā mediju un komunikācijas padome secina, ka tas pārkāpis likumu. Un tas ir ļoti neskaidrs.
Šai padomei acīmredzot ir vara atsaukt medija reģistrāciju?
Jā. Trakākais, ka šo piecu cilvēku padomi ir ievēlējis parlaments ar 2/3 balsu uz deviņiem gadiem, un tās atcelšanai likumā noteikts tāds pats parlamentārā balsojuma pārsvars. Valdošajai partijai Fidesz pašlaik tāds ir, un, pat ja nākamajās vēlēšanās 2014. gadā parlamenta sastāvs būtiski mainītos, ir iespēja vajadzīgo balsu skaitu nesavākt.
Jāuzsver arī varas koncentrācija šo cilvēku rokās, jo viņi piešķir tiesības uz frekvencēm un nosaka raidošajiem medijiem to cenu. Viņi arī cenšas kontrolēt interneta provaiderus, interneta saturu. Tas pats attiecas uz viņu tiesībām pārējos medijos. Likums ir 189 lappuses garš, un tomēr viņi nav atraduši vietu vai vēlēšanos precizēt, kas tie pārkāpumi tādi ir.
Sodu piemērošana gan stājas spēkā tikai 1. jūlijā, kas ir datums, kad beidzas Ungārijas prezidentūra ES. Paši jau šie cilvēki stāsta, ka viņu nolūki ir labi un nav vērsti pret politisko opozīciju, tomēr šis likums pats par sevi ir plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpums.
Vai varētu būt iespējams šo likumu apiet?
Esmu žurnālists kopš 1982. gada, un man ir astoņu gadu pieredze komunistu sistēmā, kā rakstīt starp rindiņām, un vēl ilgāka - kā lasīt starp rindiņām. Tā ka runa nav par to, bet gan, ka mēs pat nedomājam tajā vēlreiz atgriezties. Manam 22 gadus vecajam dēlam šādas prasmes nepiemīt, un es negribu, ka viņam tādas būtu jāapgūst.
Vai tiesā šā divdomīgā likuma formulējumus nevarētu staipīt arī uz pareizo pusi?
Pēc idejas mums būtu jābūt tiesībām pārsūdzēt uzliktos sodus un tiesai - tos atcelt. Bet tiesai jau ir jāspriež saskaņā ar to pašu mediju likumu. Un tie, kas tagad šo likumu iedzīvina, ir tie paši, kas to rakstīja. Arī tas demokrātiskai valstij ir neparasti.
Kā tas varēja notikt?
Pēc acīmredzami sarežģītās iepriekšējās valdības lielākais vairums vēlēšanās balsoja par Fidesz. 90. gados, kad tika radīta Ungārijas pārejas sistēma, nevienam prātā nenāca, ka 2/3 parlamentārās varas varētu nonākt vienas partijas rokās. Tāpēc zināmam skaitam noteiktu likumu to mainīšana tika atrunāta ar 2/3 balsu pārsvaru, paredzot, ka šim mērķim dažādām partijām būs jāpanāk kompromiss. Tobrīd viņi nevarēja iedomāties, ka vienai partijai varētu būt 2/3 balsu un tā darīs, ko gribēs.
Atgriežoties pie viduslaiku līdzības, ja premjers Viktors Orbans pēkšņi gribētu katru nakti pārgulēt ar citu jaunavu, viņš to varētu, ieviešot «pirmās nakts» tiesības. Teorētiski tagad tas ir iespējams. Vienīgais ierobežojums tam ir morālas dabas: kas ir un nav pieņemami. Diemžēl līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad viņi domātu apmēram tā: mēs gribētu darīt šā vai tā, bet tas nebūs leģitīmi vairākuma acīs. Līdz šim viņi savu varu nav ierobežojuši nekā.
Vai nav paradoksāli, ka jums, kreisam laikrakstam, jāaizstāv liberālas vērtības?
Tiešām, esam Ungārijā savulaik bijuši analogs krievu Pravdai. Bet kopš 1989. gada esam centušies būt kreisi liberāli. Ar mūsu palīgu šai valstī ir izplatītas ne tikai sociālistu, bet arī liberāļu idejas. Un sociālisti Ungārijā ir bijuši pie varas koalīcijā ar liberāļiem. Komunistu laikā viņi, protams, bija opozīcijā, bet mūsdienās ir strādājuši kopā kopš 1994. gada un arī pēc 2004. gada.
Vai par jaumo likumu jūs grasāties vērsties konstitucionālajā tiesā?
Jā, un tāpat arī trīs opozīcijas partijas - sociālisti, liberāļi un labējie. Tādu apņēmību izteikušas arī vairākas citas organizācijas un indivīdi. Vai darīsim to kopā vai atsevišķi, vēl nav izlemts. Sākumā šķita, ka esam vieni, bet tagad jau izskatās, ka varētu būt arī sabiedrotie.
Fidesz gan ir «parūpējušies» arī par konstitucionālo tiesu, atņemot tai teikšanu par lietām, kas saistās ar valsts budžetu. Tas bija dēļ vēlmes nacionalizēt privātos pensiju fondus. Viņi pašlaik dara, kas ienāk prātā. Konstitucionālā tiesa tikpat labi varētu spriest par labu preses brīvībai un nākamajā dienā būt izmesta uz ielas. Grūti spriest, kas notiks, bet mēs mēģināsim.
Fidesz izdarībām ir slikts laiks - Ungārijas prezidentūra ES un pastiprināta uzmanība.
Cilvēku pamatbrīvību ierobežošanai jebkurš laiks ir slikts. Sevišķi, ja tā ir brīvība būt informētam. Tomēr šī tiešām ir ļoti slikta laika izvēle. Jo uz Budapeštu pie mūsu valdības brauc Eiropas Komisijas delegācija. Ja būs Žozē Manuela Barrozo un V. Orbana preses konference, tur noteikti būs pielaisti dažnedažādi mediji, un tad arī mums būs iespēja uzdot Orbana kungam jautājumu, ko mums nav bijusi izdevība izdarīt nu jau dažus gadus. Jo viņš ilgstoši nesniedz intervijas.
Un kāds tas būs?
1989. gadā Varoņu laukumā viņam bija slavenā runa ar prasību padomju karaspēkam pamest Ungāriju. Vai, to sakot, viņam tiešām prātā bija šis te?