Iespējams, par to pat varētu neuztraukties, ja vien reizēm atzīmes nebūtu izšķirošas, lai, piemēram, skolēns tiktu augstskolā budžeta grupā. Dažiem savukārt ir šoks, kad skolēns maina skolas, jo, izrādās, vērtēšanas kritēriji stipri atšķiras. Vienā skolā teicamnieks, citā - knapi četri.
Svarīgs pat dizains
Dienai aptaujāto skolēnu stāsti ir visdažādākie. Ģimnāzists Kaspars rūgti nosmīn - viņa skolā, pat nopelnot vidējo 3,5, vēl nav garantijas, ka liecībā būs četri, jo dažiem skolotājiem esot tendence «noapaļot uz leju». Vidusskolniece Anete no Liepājas savukārt novērojusi netaisnības prezentāciju gatavošanā, kur daži skolasbiedri izmantojot copy - paste principu: tēmu īpaši nepārzina, bet skaisti iemācās prezentēt. Skolotājai laba sirds - viņa liek 10 balles.
«Kad meita mācījās 5. klasē, liels bija mans prieks, kad pamanīju vairākus desmitniekus dabaszinībās. Palasīju viņas mācību grāmatu, sāku ar meitu apspriest skolā mācīto, konstatēju, ka viņa nesaprot faktiski neko. Kā tad tā?! Izrādās, labās atzīmes bija nopelnītas, jo skolotājai bija svarīgs pierakstu klades noformējums un darbu izpildes precizitāte,» pieredzē dalās Diāna Blūma, Vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāve.
Jāpamet skola
Patlaban kārtību, kā piemērot atzīmes, nosaka valdības noteikumi, tiesa, tie ir ļoti vispārīgi, tāpēc skolas no Izglītības ministrijas puses ir aicinātas konkrētākus kritērijus izstrādāt savos iekšējos kārtības noteikumos. Tas gan nav obligāti.
Valija Paikena, Rīgas Teikas vidusskolas krievu valodas skolotāja, Dienai stāsta, ka viņu skolā tas ir izdarīts, piemēram, semestrī katrā priekšmetā ir noteikts ieskaišu skaits. «Skolēniem jau mācību gada sākumā ir izskaidrots, kādu atzīmi par zināšanu vērtēšanu viņi var saņemt, bet strīdus gadījumos esam atvērti skolēniem,» viņa skaidro.
Tiesa, arī esot noteikumiem, strīdus gadījumu netrūkst. Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Smaidīte Egle atzīst, ka visi skolotāji nekad nebūs vienādi kā automāti, vienmēr pastāvēs arī subjektīvais moments, bet tam nevajadzētu būtiski atšķirties.
«Skolotājs, kurš domā, ka 10 ir priekš Dieva, ar vienu teikumu gremdē bērnus psiholoģiski. Viņš jūtas kā Dievs, izmanto savu varu un ir aizmirsis, ka skolā atrodas bērnu dēļ. Mums ir bijuši gadījumi, kad skolotājam līdzīgu iemeslu dēļ ir bijis jāatvadās no darba skolā,» stāsta Jānis Zemļickis, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors. Viņa skolā sūdzības par vērtēšanu no skolēniem ienākot reizi divas gadā. «Parasti uzklausu abas puses. Mums ir pat septiņi skolotāji vienā priekšmetā, un vērtējumiem būs diapazons, jo bērnu spējas ir dažādas.»
Viņš kā problēmu min arī to, ka dažkārt visu mācību gadu skolā daudz skolēnu ar ļoti labām sekmēm, taču centralizētajos eksāmenos vairs tikai trešajai daļai ir ABC līmenis. Tā gan esot sistēmas, nevis skolotāju vaina.
Jādodas pie vadības
Saskaņā ar Izglītības kvalitātes dienesta datiem pērn no vairāk nekā 600 sūdzībām 153 bijušas tieši par sekmju vērtēšanu, no tām 21 pamatota.
Skolēna zināšanu vērtējuma interpretācija atspoguļo pedagoga kompetences līmeni - saka dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga. «Lomu spēlē arī cilvēciskais faktors. Taču skolās ir iekšējais normatīvais akts, pēc kura jāvadās pedagogiem, un tas ir skolas vadības darbs, vai pedagogi to ievēro un kompetenti interpretē,» norāda A. Šenberga, aicinot vecākus un skolēnus šaubu gadījumos nebaidīties vērtējumu apstrīdēt. Turklāt pedagogam ir jāspēj argumentēti izskaidrot, kāpēc viņš tieši tā novērtējis skolēnu. Dienests arī brīdina pedagogus, ka nepietiekamo vērtējumu (vienu, divas, trīs balles) nedrīkst izmantot kā soda rīku, piemēram, par neattaisnotu prombūtni stundas laikā. Šādi aizvien rīkojas daudz pedagogu, un šādi bieži vien tiek nepamatoti samazināta vidējā atzīme.