Tiesa, rēķināšanas sacensības notiek ar datora starpniecību. «Daudzi skolēni datoru uztver tikai kā rīku bildēm, spēlītēm, Draugiem.lv. Ar konkursu Rēķini galvā varam parādīt bērniem, ka pie datora var domāt, ka ar to var sacensties, turklāt izmantojot savu prātu,» saka G.Jirgensons. Esot gan jāuzmanās, lai šāda rēķināšana nepārvēršas sava veida atkarībā, tomēr konkurss uzdzen sportisku azartu un ir kārtīga smadzeņu vingrināšana. «Tad arī citas lietas padodas labāk. Trenētas smadzeņu šūnas ir kā trenēts muskulis.»
Konkurss izglītības projekta Miksike ietvaros radies Igaunijā. Pirms desmit gadiem Rēķini galvā sāka notikt atsevišķās skolās Smiltenes un Gulbenes pusē, bet reizē ar Miksike integrēšanu Latvijā sāka uzņemt apgriezienus. Patlaban Rēķini galvā startē piecu valstu skolēni - no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Slovēnijas. Interese par piedalīšanos Latvijā aktivizējusies tieši šogad, bet skolēnu parādīto prasmju ziņā līdere ir Igaunija.
Konkursa vide ir īpaša datorprogramma vietnē www.miksike.lv. Tajā var reģistrēties ikviens skolēns, kā arī citi interesenti - pieaugušie - un sākt ar trenēšanos. Dators ģenerē skaitļus, kas jāsaskaita, jāatņem, jāreizina vai jādala, un rēķinātājam atliek vien galvā veikt attiecīgo matemātisko darbību un uz klaviatūras uzrakstīt iznākumu. Gan treniņš, gan sacensības skolēniem notiek četrās vecuma grupās: 1.-3. klase, 4.-6. klase, bet 7.-12. klase dalās zēnu un meiteņu grupā (skolu beigušajiem paredzēta veterānu grupa). Rēķināmie uzdevumi katrai grupai ir atbilstoši tam, ko skolēni jau ir apguvuši matemātikas stundās skolā - vai tā būtu darbošanās ar naturāliem, veseliem skaitļiem vai decimāldaļām. Ikviens skolēns pēc treniņa var piedalīties sacensībā, kur rēķināšana galvā notiek tempā un ierobežotā laikā. Var izvēlēties normālo vai sprinta režīmu, kā arī triatlona (20 minūtes) vai pieccīņas (50 minūtes) kategoriju. Datorprogramma rēķinātājam piešķir punktus gan par risinājuma pareizību, gan ātrumu.
Skolas mēdz rīkot pašas savus Rēķini galvā turnīrus, savukārt janvārī sākas visas Latvijas sacensība, kurā var piedalīties ikviens gribētājs. Pirmo trīs kārtu uzdevumus skolēni rēķina neklātienē. «Te it kā var šmaukties, izmantojot kalkulatoru, taču esam novērojuši, ka tie, kas rēķina ātri galvā, konkursa uzdevumus paveic būtiski veiklāk par tiem, kuri rēķina ar kalkulatoru,» stāsta G. Jirgensons.
Ap 70-80 labāko neklātienes kārtu dalībnieku sabrauc uz Latvijas finālu Rīgas 28. vidusskolā. Kamēr rēķinātāji rēķina trijās klašu telpās, lielajā sporta zālē pulcējas viņu līdzjutēji un uz lielajiem tiešraides ekrāniem seko līdzi tam, kā, laikam ritot, mainās dalībnieku iegūto punktu skaits un līdz ar to arī vieta starp pārējiem. «Iet karsti - ir gan ovācijas, gan asaras,» saka G. Jirgensons un stāsta, ka konkursanti dažkārt cenšas uzlabot savu sniegumu, piemēram, datora pelē ievietojot kādu smagumu, kas ļauj to kustināt ātrāk un precīzāk.
Latvijas fināla labākie rēķinātāji dodas uz starptautisko finālu. Šogad tas notiks 11. maijā Krimā, Aluštā. Latvijas līderu godu šosezon izcīnījuši Edgars Borherts no Venspils Centra pamatskolas 3. klases, Aleksandrs Semjonovs no Rīgas 66. vidusskolas 4. klases, Evija Ungure no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 10. klases un Ēriks Žeibe no Rīgas 25. vidusskolas 8. klases. Šo skolu skolēni izrādījās labākie rēķinātāji kopvērtējumā. Uzvarētāji tiek arī pie balvām. G.Jirgensons par atbalstu saka paldies gan Microsoft, gan pašvaldībām, kas stutē skolēnu piedalīšanos Rēķini galvā - Jūrmalai, Ventspilij, Rīgai, Cēsīm, Liepājai, Smiltenei u.c.