Nav noslēpums, ka daudzi aiziet bojā ūdenī tāpēc, ka lietojoši alkoholu, - vispirms veldzē slāpes ar alkoholu, pēc tam - ar peldi, bet reibumā neprot aprēķināt savus spēkus. Tas īpaši raksturīgs jauniešiem - alkohola ietekmi papildina bravūra, izrādīšanās citu priekšā, vēlme parādīt drosmi, lecot ūdenī no tilta, to vēl nofilmējot, lai ar uzņemto video varētu padižoties sociālajos tīklos... Visbiežāk gan šāds «varonis» nenovērtē risku. Sekas - gan smagas mugurkaula traumas, gan noslīkšana.
Ne visās skolās ir iespēja apgūt peldētprasmi, bet vajadzētu, tāpat arī katram vajadzētu zināt, kā rīkoties, ja notiek nelaime. Bērns pārbīlī nevis meklē palīdzību pie pieaugušajiem, bet aizbēg. Vai metas glābt, kaut nav ne peldētprasmes, ne zināšanu par slīcēju glābšanu. Te gan jāpiebilst, ka atbildība par noslīkušiem bērniem tomēr pamatā gulstas uz pieaugušajiem, kas tos atstāj nepieskatītus ūdens tuvumā.
Efektīvs risinājums ir glābēju uzraudzītu peldvietu ierīkošana. Tāpat liela nozīme varētu būt brīdinošām kampaņām, kādas veiksmīgi jau gadiem rīko CSDD, lai novērstu braukšanu pie stūres dzērumā.
Protams, šo bēdīgo statistiku ļoti ietekmē klimats, proti, cik karsta ir attiecīgā vasara, cik ļoti cilvēki motivēti meklēt veldzi ūdenī. Taču ne mazāk nozīmīgs faktors ir nepietiekamā publikas uzmanība šai problēmai. Cik ir to, kas kādu bravūrīgu trakuli cenšas atturēt, izdzirdot: «Es taču esmu labs peldētājs, te peldos regulāri, kas gan ar mani var notikt?!»
Diena