Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) datiem gala lietotāju enerģijas cena par vienu megavatstundu, ja ir 2-20 gigavatstundu patēriņš, Latvijā ir 107,2 eiro, Lietuvā - 90,3 eiro, Igaunijā - 88,8 eiro, Polijā - 75,2 eiro, Zviedrijā - 51,4 eiro. Augstās enerģijas izmaksas sadārdzina Latvijas ražotāju produkciju, kas līdz ar to kļūst mazāk konkurētspējīga.
Jauns modelis
Lai situāciju mainītu, EM iesniegusi valdībā izskatīšanai konceptuālu ziņojumu Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai, kura mērķis ir samazināt elektroenerģijas cenu energointensīviem ražotājiem, panākot, ka šādiem uzņēmumiem vidējā elektroenerģijas cena samazinātos līdz 79 eiro par megavatstundu, kas ir vidējā cena šādiem uzņēmumiem Vācijā. Cenas samazinājums tiktu panākts uz OIK rēķina. Piedāvātā risinājuma būtība ir šāda - visus elektroenerģijas lietotājus sadalīt četrās grupās, nosakot, ka ikvienai no tām būs jāmaksā atšķirīga OIK. Turklāt OIK aprēķinās, ņemot vērā divas komponentes - elektroenerģijas patēriņu un pieslēguma jaudu. Tieši maksa par pieslēguma jaudu, kas būs fiksēts maksājums, katrai grupai atšķirsies. Kopējais OIK maksājums būs atkarīgs no pieslēguma efektivitātes. Vienkāršiem vārdiem sakot, pieslēguma efektivitāte rāda, cik no pieslēguma jaudas elektroenerģijas lietotājs iztērē, - jo vairāk no pieslēguma jaudas tiks patērēts, jo mazāka OIK būs jāmaksā, un otrādi.
Tas attieksies arī uz mājsaimniecībām. Piemēram, ja cilvēkam ir dārza mājiņa vai garāža ar lielu elektrības jaudas pieslēgumu, bet reāli tur elektrība tiek patērēta ļoti maz, maksājums par OIK pieaugs. Tas attieksies arī uz uzņēmumiem - jo vairāk elektrības no pieslēguma jaudas tiks patērēts, jo mazāks būs maksājums par OIK. Turklāt katrai nozarei noteikts savs slieksnis, kuru sasniedzot var uzskatīt, ka pieslēguma efektivitāte ir augsta. Tādējādi jaunā sistēma ļaus samazināt maksu par OIK energointensīviem uzņēmumiem, to kompensējot ar OIK pieaugumu citās lietotāju grupās. Pašlaik OIK vienādā apmērā maksā visi elektroenerģijas lietotāji un tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Arī jaunajā modelī OIK apstiprinās SPRK un būs noteikta kopējā summa, kāda no OIK jāiekasē. Tātad, lai kādam lietotājam, šajā gadījumā ražojošiem uzņēmumiem, OIK varētu samazināt, tā citiem lietotājiem jāpaaugstina, lai iekasējamā summa nemainītos.
EM vēsta, ka šis modelis aizgūts no Austrijas, kur tas veiksmīgi strādā. Jāpiebilst, ka dažādās valstīs ir atšķirīgi risinājumi, kā panākt zemāku OIK saviem ražotājiem. Piemēram, Zviedrijā energointensīviem uzņēmumiem OIK ir tikai 0,5 eiro un šādu zemo cenu pilnībā kompensē mājsaimniecības, kam noteikta būtiski augstāka OIK. Ekspertu ieskatā Latvijā šāds risinājums nav iespējams, jo tādējādi elektrības cenas mājsaimniecībām pieaugtu ļoti ievērojami.
Gaidāmas pārmaiņas
Pašlaik maksa par OIK visiem lietotājiem ir 26,79 eiro. Plānots, ka no 2017. gada vidējā OIK pa grupām būs šāda: mājsaimniecībām, kuru elektrības pieslēguma spriegums ir 0,4 kilovolti (līdz 64 ampēriem) - 25,3 eiro, lietotājiem, kuru elektrības spriegums ir 0,4 kilovolti (virs 64 ampēriem) - 30,9 eiro, lietotājiem ar spriegumu no sešiem līdz 20 kilovoltiem - 22,9 eiro, lietotājiem ar spriegumu 110 kilovoltu - 19,9 eiro. Taču tā ir tikai vidējā OIK grupā. Arī vienas grupas ietvaros iespējamas svārstības, kuras noteiks jau minētā pieslēguma efektivitāte. Piemēram, mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu 200 kilovatstundu mēnesī gaidāms, ka rēķins par elektrību samazināsies par 2,58 eiro, savukārt mājsaimniecībām ar patēriņu 50 kilovatstundu mēnesī rēķins pieaugs par 0,51 centu. EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks uzsver, ka mājsaimniecību segmentā OIK pieaugums tiks kompensēts aizsargātajiem lietotājiem - daudzbērnu ģimenēm, mazturīgajiem iedzīvotājiem un citiem, kuri atbilst aizsargātā lietotāja statusam.
Uzņēmumu segmentā, raugoties pa nozarēm, iecerēts, ka, piemēram, tekstilrūpniecības uzņēmumiem, kuru pieslēguma efektivitāte ir 8%, OIK maksa 2017. gadā būs 36,35 eiro, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar šo gadu tā pieaugs par 36%, savukārt šīs pašas nozares uzņēmumiem, kuru pieslēguma efektivitāte ir 26%, maksa par OIK būs 19,95 eiro, kas nozīmē samazinājumu par 26%. Paralēli šim procesam EM vēl joprojām saskaņo ar Eiropas Komisiju īpašas atlaides par OIK piemērošanu energointensīviem uzņēmumiem, kas būtu 85% apmērā no OIK atjaunojamo energoresursu daļas, kas ir apmēram 33% no OIK maksas.
Jāpiebilst, ka būtisks kritērijs, lai uzņēmums klasificētos kā energointensīvs, ir šāds - kopējais elektroenerģijas patēriņš uzņēmuma vajadzībām vienā pieslēgumā iepriekšējā kalendārā gada laikā bijis lielāks par 0,5 gigavatstundām. Iecerēts, ka pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju šādi uzņēmumi varēs gan saņemt 85% atlaidi, gan tiem būs samazināta OIK fiksētā daļa par pieslēguma efektivitāti. Pēc EM aprēķiniem, 2017. gadā šādiem energointensīviem uzņēmumiem būvmateriālu ražošanas nozarē ar pieslēguma efektivitāti 81% un piemēroto 85% atlaidi OIK būs 4,77 eiro, savukārt šās nozares uzņēmumiem ar pieslēguma efektivitāti 22% OIK būs 21,73 eiro, kas ir par 19% mazāk nekā šogad.
Vērtē piesardzīgi
Dienas aptaujāto uzņēmumu pārstāvji pret EM piedāvāto variantu pagaidām vēl izturas piesardzīgi. Dominējošais viedoklis uzņēmēju vidū ir tāds, ka minētais modelis būtu visizdevīgākais uzņēmumiem, kuriem ir nepārtraukts ražošanas cikls un darbs notiek vairākās maiņās, jo tur ir ļoti augsts izmantotās pieslēguma jaudas īpatsvars jeb pieslēguma efektivitāte. Ne tik izdevīgi tas būs tiem ražotājiem, kuriem nepieciešama liela jauda, taču ražošanas intensitāte nav vienmērīga, piemēram, ir sezonāla, vai arī darbs noris tikai vienā maiņā. Uzņēmuma Cemex komercdirektors Māris Gruzniņš uzsver, ka risinājums augstajām elektrības izmaksām bija jāmeklē jau sen, jo maksa par OIK no 2008. gada, kad tā tika ieviesta, pieaugusi trīs reizes. Līdz ar to uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk konkurēt ārējos tirgos, un Cemex eksportē 70% savas produkcijas. Taujāts, kā vērtējams mērķis līdz 2020. gadam samazināt elektroenerģijas cenas energointensīviem uzņēmumiem līdz 79 eiro par vienu megavatstundu, kas būtu mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, M. Gruzniņš teic, ka vēl nav zināms, kādas 2020. gadā būs elektroenerģijas cenas mūsu kaimiņvalstīs, jo arī Lietuvā un Igaunijā tiek nemitīgi domāts, kā samazināt elektroenerģijas izmaksas saviem ražotājiem, tādējādi vairojot to konkurētspēju.
Par OIK piesaistīšanu pieslēguma efektivitātei M. Gruzniņš bilst, ka tas būtu taisnīgs risinājums. Jānorāda, ka Cemex ir viens no tiem uzņēmumiem, kas kvalificējas kā energointensīvs un kam varētu tikt piešķirta 85% atlaide no OIK. Uzņēmuma Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs teic, ka no jaunā modeļa iegūs teju visi ražotāji, jo viņa pārstāvētajā nozarē OIK samazinājums pie 22% pieslēguma efektivitātes esot gana ievērojams. A. Ivanovs arī uzsver, ka tas ir tikai pirmais solis uz risinājumu un ir nepieciešama daudz plašāka OIK sistēmas reforma.
Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jēkabsons norāda, ka EM piedāvātā modeļa īstenošanas gadījumā iegūs uzņēmumi ar nepārtrauktu ražošanas ciklu un darbu vairākās maiņās, taču zaudētāji varētu būt tie uzņēmumi, kuriem savas darbības nodrošināšanai nepieciešamas lielas elektrības jaudas, taču tās netiek izmantotas pilnībā, piemēram, sezonalitātes dēļ. L. Jēkabsons min piemēru par karjeru saimniecībām, kurās tiek iegūti derīgie izrakteņi. Lai tajās varētu darboties tehnika, nepieciešamas lielas jaudas, taču, tā kā darbs norit tikai gada siltajā sezonā, reāli patērētās elektrības īpatsvars gada griezumā no visas potenciālās jaudas ir samērā zems. Taču tas nenozīmē, ka jauda tiek izmantota nelietderīgi.
Grūtības prognozēt
Arī Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Sekacis saka - vispirms jāapkopo dati no asociācijas biedriem par pieslēguma efektivitāti un elektrības izmaksām. Viņš norāda, ka var būt uzņēmums, kuram nepieciešama liela jauda, piemēram, lai iedarbinātu metāla rūdīšanas krāsnis, taču tās nestrādā nepārtrauktā režīmā, līdz ar to jaudas izmantošanas efektivitāte var nebūt pārāk augsta. A. Sekacis stāsta, ka, piemēram, pakalpojumu nozarē pieslēguma efektivitāte gandrīz vienmēr būs augstāka nekā ražošanā, jo tur ir mazākas jaudas un absolūti prognozējama to izmantošana. Birojā nav nepieciešama liela jauda un ir vienmērīgs elektroenerģijas patēriņš. Citādi ir ražošanā, kur nepieciešama daudz lielāka jauda, taču tā var netikt pilnībā izmantota visu laiku. To var ietekmēt gan sezonalitāte, gan piedāvājuma un pieprasījuma attiecību svārstības, gan izejvielu cenas, gan vēl citi faktori. A. Sekacis arī bilst, ka nevar piespiest visus ražojošos uzņēmumus strādāt trīs maiņās divdesmit četru stundu režīmā, kas pieslēguma efektivitāti, protams, paaugstinātu.
Viedoklim, ka jaunais risinājums nav pats labākais, pievienojas arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, kurš norāda, ka ražojošiem uzņēmumiem nereti ir neregulārs un neritmisks darba cikls, taču lielās jaudas ir nepieciešamas. Ja uzņēmums strādā vienādā intensitātē visas dienas gadā, pieslēguma efektivitāte būs augsta, taču, kā uzsver J. Šolks, objektīvu iemeslu dēļ daudziem uzņēmumiem darbs nav nepārtraukts un vienādi intensīvs. Uzņēmēji min vēl vienu aspektu - slēpošanas kalnu biznesu, kurā OIK pieaugs ievērojami, jo pacēlāju darbināšanai jaudas nepieciešamas lielas, taču, ņemot vērā īsās ziemas, vidējais jaudas izmantojums gada griezumā ir zems.
Arī J. Patmalnieks atzīst, ka jaunais modelis visizdevīgākais būs uzņēmumiem, kas strādā vienādi intensīvi visu gadu un nepārtraukti vairākās maiņās, savukārt, runājot par iekārtu palaišanas jaudām, esot iespējams rast tehniskus risinājumus, kā atsevišķa veida iekārtas var iedarbināt ar daudz mazāku elektrības jaudu.