«Jāņem vērā, ja jau šobrīd Krievijas akadēmiskā izglītība tehnoloģiju jomās ir ļoti augstā līmenī, turklāt daudzos uzņēmumos vadošos posteņus ieņem cilvēki ar zinātņu doktora grādu. Krievijas programmizstrādes produktiem ir ļoti respektējama kvalitāte, to pierāda kaut vai Krievijā izstrādātās datoru drošības programmas,» izklāsta A. Gailītis. Tomēr DEAC vadītājs neuzskata, ka Skolkova var radīt konkurenci IT darbaspēkam Latvijā, jo turienes atalgojuma līmenis vēl nespēj konkurēt ar mūsējo. Kopumā tas, ka relatīvi tuvu Latvijai parādās spēcīgs zinātniskās pētniecības un kompetenču centrs, ir tikai pozitīvi, domā A. Gailītis.
Skolkovas jeb Krievijas Silīcija ielejas projektam netrūkst kritizētāju pašu mājās. Medvedeva nelabvēļi norāda uz Skolkovas projekta politisko nokrāsu. Latvijas izcelsmes žurnālists Franks Gordons, kurš pirms daudziem gadiem emigrēja uz Izraēlu un kopš tā laika publicējies dažādu valstu preses izdevumos, norāda uz diskrimināciju un nelaipno attieksmi pret žurnālistiem pirmajā Medvedeva rīkotajā preses konferencē. Kārnegi centra Maskavas biroja pārstāve Lilija Ševcova intervijā radiostacijai Eho Moskvi aicināja skatīties, kurš no Skolkovas projekta kļūs bagāts un «nonāks žurnālā Forbes».
Skolkovas projektu kritizēja arī Krievijas komunistu līderis Genādijs Zjuganovs, norādot, ka vara iegulda naudu šajā politprojektā, tajā pašā laikā zinātņu akadēmijas visā Krievijā nīkuļo, zinātniskās pilsētiņas tiek slēgtas un tuvākajā laikā visai fundamentālajai zinātnei piešķirtais finansējums būs mazāks nekā vienam Skolkovas projektam atvēlētais. Pēc Zjuganova domām, projekts nedarbojas pēc tirgus likumiem, pēc tā darba rezultātiem nav nekāda pieprasījuma un projekts no ekonomiskā viedokļa ir lemts neveiksmei, tikko tas nesaņems valsts atbalstu.
Arī pašā MIT pret Skolkovas projektu attieksme nav viennozīmīga. Profesors Lorēns Grehems uzskata, ka Skolkovas lielākais trūkums ir centieni mainīt tehnoloģijas, tajā pašā laikā nemainot sabiedrību, un problēma ir nevis tehnoloģijās, bet gan Krievijas biznesa klimatā. Grehems norāda, ka bez korupcijas, biznesa cilvēku vajāšanas un citiem Krievijas lietišķās vides faktoriem jāņem vērā, ka krievu mentalitātē pagaidām nav tāda jēdziena kā «zinātnieks uzņēmējs».