Diena pārliecinājās, ka iedarbināt visas iekārtas šajā aukstajā laikā bija īsts izaicinājums, jo visas caurules, kurās ir ūdens, no ārpuses bija apledojušas un noklātas ar milzīgām lāstekām, līdz ar to, protams, arī ūdens tajās bija sasalis.
Strādā 283 darbinieki
KVV Liepājas metalurga Šķidrā tērauda velmēšanas ceha vadītāja vietnieks Sindijs Pagrabs stāsta, ka no paša rīta sākās iekārtu atsaldēšanas darbs, izmantojot gāzi un skābekli. Taču problēmas radīja lielais sals, jo, tiklīdz atkausētajās caurulēs kaut uz mirkli darbība apstājās, ūdens atkal sasala. «Pats grūtākais šajā salā ir iedarbināt visas ražošanas iekārtas. Kad sāksies nepārtraukts darbs, kas ilgs visu diennakti, tad jau viss ieies normālajās sliedēs, jo pie nepārtrauktas darbības nekas neaizsals. Jāteic, ka šādā salā tik ekstremālos apstākļos mēs iekārtas iedarbinām pirmo reizi,» atzīst S. Pagrabs.
Viņš norāda, ka velmētavas darbs pilnībā atkarīgs no iepirktās sagataves (metāla plākšņu) daudzuma. Ja to apjoms ir pietiekams, velmētava var strādāt ar pilnu jaudu. Sagataves tiek iepirktas Kalugas pilsētā Krievijā un uz Latviju tiek transportētas pa dzelzceļu. Pašlaik sagatavju esot pietiekami - 30 000 tonnu. Velmētavas diennakts patēriņš ir ap 1000 tonnām. «Pašlaik darbu apgrūtina tas, ka uz sagatavēm virsū ir sniegs, tās ir sasalušas, līdz ar to mums tās vispirms ir jāsasilda, kas atkal ir liels resursu patēriņš,» aukstās ziemas radītās grūtības raksturo S. Pagrabs.
Velmētavas jauda gadā ir ap 300 000 tonnām. Pērn, sākot strādāt vien 18. februārī, tika saražots ap 205 000 tonnu produkcijas. No saražotās produkcijas 180 000 tonnu jau ir pārdotas, arī tūkstošiem tonnu, kas atrodas noliktavā, ir pārdotas, vien nav aizvestas. Galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Polija, bet no tālākām valstīm - Alžīrija. Eksportēšana pārsvarā notiek ar kuģiem pa jūru.
S. Pagrabs stāsta, ka mazajā velmētavā pašlaik strādā 283 strādnieki no kādreizējiem četrsimt. Darbs norit četrās maiņās bez brīvdienām. Pašlaik visi strādnieki savas algas esot saņēmuši, un uzņēmums savas saistības pret darbiniekiem esot nokārtojis. Jāpiebilst, ka algas darbinieki saņēma arī par uzņēmuma dīkstāves laiku no 22. decembra līdz 7. janvārim.
Drošības sajūtas nav
Taujāts, vai ir stabilitātes un drošības sajūta, ka darbs būs arī ilgtermiņā, S. Pagrabs stāsta, ka uz nākotni raugās ar cerībām un optimismu. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no situācijas eksporta tirgū, jo Latvijā uzņēmuma ražotā produkcija tiek patērēta minimāli. «Jāteic, ka no tiem vairāk nekā 100 bijušajiem strādniekiem, kuriem neatradās darbs atjaunotajā rūpnīcā, daudzi ir pārkvalificējušies, piemēram, strādā par šoferiem kravu pārvadājumos. Daļa bijušo rūpnīcas darbinieku aizbraukuši uz Vāciju, Lielbritāniju, arī Norvēģiju un Zviedriju. Vairāki elektriķi Vācijā atraduši darbu savā specialitātē. Tiesa, ir arī tādi cilvēki, kuri vēl joprojām ir bez darba,» stāsta S. Pagrabs. Uz jautājumu, vai divos rūpnīcas dīkstāves gados pašam arī nebija doma braukt prom no Latvijas, S. Pagrabs atbild noliedzoši. «Man ir ģimene, divi bērni, tas būtu ļoti sarežģīti. Tādēļ es gaidīju uz rūpnīcas darba atjaunošanu.»
Izstaigājot velmētavu, kurā tikko atsākušies darbi, Dienai radās iespēja aprunāties ar paku svērēju Kristīni, kas uzņēmumā strādā jau kopš 2004. gada. Viņa vaļsirdīgi atzīst, ka drošības sajūtas, ka darbs būs stabils un ilgtermiņā, nav. «Ir tikai cerība. Taču, godīgi sakot, es par to nedomāju. Vienkārši nāku uz darbu, un, kā būs tālāk, tā būs. Arī tos divus gadus, kamēr rūpnīca nestrādāja, es bez darba nesēdēju. Strādāju Liepājas slimnīcā pie virtuves darbiem. Kad man piedāvāja atgriezties darbu atsākušajā rūpnīcā, piekritu. Jāteic, ja rūpnīca atkal darbu pārtrauks, visticamāk, braukšu prom uz ārzemēm,» stāsta Kristīne.
Viss atkarīgs no OIK
KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs uz jautājumu, cik droši var justies viņa darbinieki, atbild, ka tas ir jautājums valdībai. «Mēs jau vairākkārt esam valdībai skaidrojuši un ar skaitļiem pierādījuši, ka, pastāvot pašreizējai elektrības cenai, uzņēmums var strādāt tikai ar zaudējumiem, jo mūsu produkcijas cenas ir nekonkurētspējīgas. Tādēļ svarīgi ir samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Uzskatām, ka valsts varētu nākt pretī un KVV Liepājas metalurgu pavisam atbrīvot no OIK maksāšanas. Taču tas nekādā gadījumā nav priekšnoteikums, lai mēs turpinātu darbu. Darbu varam turpināt un turpināsim arī tad, ja cena par elektrību tiks samazināta uz mazāka OIK rēķina,» teic I. Talanovs.
KVV Liepājas metalurga valdes loceklis stāsta, ja izdosies vienoties par elektrības cenas samazinājumu, jau šā gada aprīlī darbu varētu atsākt tēraudkausēšanas cehs, kas līdzekļu taupīšanas nolūkos strādātu tikai naktīs, kad elektrības cenas ir viszemākās. Ekonomikas ministrijā skaidro, ka OIK samazināšana elektroietilpīgiem uzņēmumiem vēl patlaban ir saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju. Ministrija gan savā informatīvajā ziņojumā Eiropas Savienības konkurētspējas ministru ārkārtas sanāksmē 2015. gada 9. novembrī norādījusi, ka «elektroenerģijas cena ražotājiem Latvijā ir augstāka nekā citās reģiona valstīs. To nosaka vairāki faktori - gan OIK, gan elektroenerģijas tirgus izolētība. Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma nepietiekamas caurlaides spējas rezultātā Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalā ir augstāka elektroenerģijas cena nekā citos elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot tirdzniecības apgabalos».
I. Talanovs uzsver, ka uzņēmumam pašlaik nav nekādu ārpuskārtas parādsaistību pret darbiniekiem vai piegādātājiem, taču uzņēmums lūdzis valdību uz diviem gadiem atlikt maksājumu Valsts kasei 2,7 miljonu eiro apmērā. Valdība šajā jautājumā lēmumu vēl nav pieņēmusi. Jāpiebilst, ka janvāra sākumā Liepājas tiesa noraidīja SIA Elme Messer Metalurgs pieteikumu par KVV Liepājas metalurga maksātnespēju.