Pieķērās vectēva idejai
Daiņa ģimenē gandrīz visi vīrieši no paaudzes paaudzē esot tehniski cilvēki - gan tēvs, gan vectēvi. Skolā padevās matemātika un fizika, interesēja tehniskas lietas, bet 12. klasē Dainis vēl nebija izdomājis, ko īsti grib tālāk darīt, līdz kādu dienu vectēvs izmetis ideju, ka elektrība vienmēr būs vajadzīga. «Tam pieķēros, tas kļuva par manu mērķi, un izvēlējos studēt RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē enerģētikas novirzienā. Savā izvēlē nejūtos vīlies,» stāsta Dainis. Tagad arī pats var apgalvot, ka šajā specialitātē darbs būs vienmēr. Lielākā daļa absolventu pārsvarā sāk strādāt Latvenergo, bet ir arī mazāki uzņēmumi un firmas, kas tirgo elektroietaises, kuras piegādā Latvenergo vai citiem energouzņēmumiem.
Studiju laikā Dainis centies visā iedziļināties, iztaujāt pasniedzējus. Pamatā jābūt interesei, tad būs gandarījums un veiksies, viņš uzskata. Tagad ar smaidu atceras savu agrīno un vienīgo lielāko eksperimentu, kad 8. klasē fizikā, apgūstot vielu par elektromagnētiem, nolēmis pats tādu uztaisīt. «Likās vienkārši: uz spoli padod strāvu, un elektromagnēts smuki pievelk. Mājās uz tērauda stieņa uztinu resnu vadu, iespraudu rozetē. Protams, izsita visus korķus...»
Visi - inženieri
Rīgas HES pamatiekārta ir seši hidroagregāti, bet, lai tos varētu darbināt un ekspluatēt, ir vajadzīga visdažādākā automātika, kas nodrošina gan normālu darba režīmu, gan arī aizsardzību avārijas gadījumos. Piemēram, ja iekārtai rodas kāds bojājums, agregāts ir pareizi jāaptur, jāatvieno no tīkla, lai laikus novērstu lielāku bojājumu, avāriju. Lai līdz minimumam samazinātu šādu nevēlamu situāciju rašanos, iekārtu, īpaši automātiku, regulāri pārbauda.
Rīgas HES struktūra izveidota tā, ka darba pienākumi sadalīti starp vairākiem dienestiem. Piemēram, Ražošanas iekārtu dienesta darbinieki atbild par spēka iekārtām, kabeļiem, transformatoriem (elektroinženieri), par hidroagregātu un citu iekārtu mehānisko daļu (mehānikas inženieri). Releju aizsardzības un automātikas dienesta inženieru pārraudzībā ir releju aizsardzība un automātika. Vecākās iekārtās visa automātika un loģika ir balstīta uz relejiem, modernākās - arī elektronikā. Veicot pārbaudes, datorā ievada pārbaudes parametrus, pieslēdz attiecīgās iekārtas un ar speciālu datorprogrammu pārbauda. Tā kā Rīgas HES ir arī iekārtas no 1974. gada, pārbaudēs izmanto arī klasiskos ampērmetrus un voltmetrus, kas darbojas ļoti precīzi.
Hidrotehnisko būvju dienesta pārziņā ir dambju un hidrotehnisko būvju pārraudzība. Dispečeru dienesta darbinieki (dispečeri un operatori) cauru diennakti maiņās kontrolē un uzrauga stacijas iekārtas darbu. Viņiem jāzina, kā rīkoties dažādās situācijās. Ja salūst kāda automātikas vai vadības iekārta, tad tas ir automātikas inženieru darbības lauks - salabot vai nomainīt konkrēto ierīci vai elementu u. tml. Visiem šiem speciālistiem ir augstākā inženiertehniskā izglītība, vidējā speciālā var būt tikai montieriem.
Dainis stāsta - lai varētu automātiku pareizi regulēt un apkalpot, jāzina gan primārie procesi spēka iekārtā, gan papildus jāapgūst arī citu automātikas ierīču darbība. «Uzskatu - jo vairāk zini, jo labāk, tāpēc, manuprāt, Rīgas HES no tehniskā viedokļa ieņemu visinteresantāko amatu.» Dainis ieguvis bakalaura grādu elektrozinātnē, bet tas šķitis pārāk vispārināti, tādēļ ieguvis arī maģistra grādu enerģētikā un patlaban izstrādā doktora disertāciju Daugavas hidroelektrostaciju režīmu optimizācija, kurā pēta, kā labāk darbināt Daugavas HES, lai efektīvāk izmantotu ūdeni. Savukārt, lai uzzinātu jaunākās atziņas enerģētikas jomā, bieži jābrauc uz dažādām konferencēm, kursiem, jāapgūst citu valstu pieredze.
Sagatavo ūdeņiem
Vai darba ritms un uzdevumi līdz ar pavasara palu laiku nemainās? Dainis skaidro, ka vēl pirms paliem jāuzmana, lai ūdens pārgāznes aizvari ir darba kārtībā un nepieciešamības gadījumā gatavi palu ūdeņiem. Katru no sešiem hidroagregātiem nedēļas garumā pēc iepriekš izveidota grafika pārbauda gan pirms rudens lietavām, gan pirms pavasara paliem. Palu laikā agregāti strādā ar pilnu jaudu visu diennakti, ja ūdens daudzums Daugavā to atļauj.
Darba kabinetā notiek papīrdarbi, jo par katru iekārtu jāraksta pārskats par veiktajām pārbaudēm, nomaiņām, konstatētajiem defektiem utt. Pienākumos ietilpst arī automātikas darbības loģikas un shēmu izstrādāšana un rasēšana, ko nereti veic ar speciālām datorprogrammām. «Man īpaši patīk, ka darbs ir ļoti daudzveidīgs - gan pie dažādām iekārtām mašīnu zālē, gan pie datora,» teic Dainis. Viņa darba ikdiena ir no 8.00 līdz 17.15, lai gan, ja gadās kas neparedzēts, ir arī izsaukumi ārpus darbalaika un brīvdienās.