Jā, un ne tikai kritizēts, bet arī iesūdzēts tiesā. Es vinnēju tiesu, tikai nezin kāpēc pirmajā instancē Latvijas Televīzijas pārstāvji gan sēdēja pie tiesas durvīm, bet, kad bija galīgais spriedums, nevienu tas neinteresēja.
Visi bija nekritiski nostājušies Latvijas piena pusē.
Tāds tolaik bija Dombrovska valdības uzstādījums, kā viņš pats izsakās. Skaidrs, ka arī masu mediju attieksme tam bija pakārtota, kaut kāds cits viedoklis bija absolūti kaitīgs un nederīgs, pret to attiecīgi vērsās ne tikai mediji, pats Latvijas piens un Trikāta KS; attiecīga attieksme bija arī no ministrijas puses. Tajā visā bija iesaistītas augstākās valsts amatpersonas. Gan Ministru prezidents Dombrovskis ar savu padomnieku Uldi Krievāru, gan zemkopības ministrs un ministrijas valsts sekretāre, kura pat uz maniem jautājumiem neatbildēja.
Kā vērtējat pašreizējo situāciju?
Kas tad tagad? Tur viss praktiski ir beidzies. Trikātai KS ir maksātnespēja. Pašam kooperatīvam nekā nav, jo kas ir kooperatīvs - birojs, pāris salauztu krēslu un dators. Skaidrs, ka iztrūkstošo naudu, pārdodot mantu, sagrabināt nevar. Tas nozīmē, ka jāvēršas pret Latvijas pienu, tam arī tādas naudas nav, līdz ar to nākamais solis būs sludināt Latvijas piena maksātnespēju. Un tas, ka tagad uz pusgadu atlika valsts galvojuma pamatsummas atmaksu, ir vien tāda dzīvības vilkšana. Rezultāts ir pilnīgi skaidrs, un tas jau sākotnēji bija skaidrs.
Valsts garantija apdraudēta, tātad cietīs arī valsts budžets.
Viennozīmīgi. Jau tagad cieš. Joprojām tiek tiražēts, ka 2013. gadā uzņēmums strādājis ar peļņu, bet, ja paskatās viņu gada pārskatu, tā ir «papīra peļņa», proti, radusies nevis no naudas plūsmas vai ražošanas, bet uztaisīta, pārvērtējot pamatlīdzekļus. Aizvadītā gada pārskats jau ir pieejams, un tur redzam 1,3 miljonu mīnusu. Tad kādas tur izredzes? Tā ka visi kopīgi samaksāsim atlikušo valsts galvojumu.
Jau sākotnēji saucāt Latvijas piena izveidi par afēru.
Tas viss pasākums no paša sākuma ir afēra afēras galā. Lai «uzfrišinātu» ciparus, Latvijas piena bilancē ir ielikts zīmols Trikāta divu miljonu vērtībā, bet maksātnespējīga uzņēmuma zīmols patiesībā ir nulles vērts. Tā ir kārtējā afēra, par ko nezin kāpēc neviens nerunā. Sākotnēji zīmolu Trikāta par 500 tūkstošiem nopirka pats kooperatīvs, pēc tam to ieskapēja Latvijas pienam, kur pa ceļam cena uzauga uz diviem miljoniem.
Politiķi šo projektu atbalstīja, neviens tagad atbildību neuzņemas.
Normālā valstī tie augstākie personāži, kas stāvēja klāt, viennozīmīgi vairs neatrastos... kādos amatos?
Runa par pašreizējo eirokomisāru?
Ieskaitot. Pie mums jau baidās cilāt tādu tēmu: ja Ministru prezidenta padomnieks Uldis Krievārs ir salaidis grīstē valsts garantijas saņēmušu uzņēmumu, tad ir jautājums: kādus padomus viņš tolaik devis Ministru prezidentam, un kā lauksaimniecība kopumā tika vadīta?
Kad dibināja Latvijas pienu, tika runāts par milzīgu ieguvumu valstij. Kā faktiski šī uzņēmuma izveidošana ietekmēja tirgus situāciju Latvijā?
Nekā. Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā galaprodukta apjomi ir niecīgi. Faktiski Latvijas piens viennozīmīgi ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu. Ministru prezidents Dombrovskis lielījās ar straujo IKP izaugsmi. Te redzam, kā tā izaugsme veidojas: zemnieks Jānis pārdod pienu kooperatīvam, to ieskaita IKP; kooperatīvs pārdod to pašu tonnu Latvijas pienam, atkal to pierēķina IKP; tad Latvijas piens to pašu pārdod uz Lietuvu, ko atkal pierēķina IKP. Un, lūdzu, mums ir straujākā izaugsme, visi laimīgi, bet patiesībā nekā. Jo papīrs pacieš visu.
Teicāt, ka pienu pārdod uz Lietuvu. Maksātnespējas administratores ieceltais Trikāta KS pārstāvis Latvijas piena padomē arī ir lietuvietis. Varbūt lietuvieši pārņems uzņēmumu?
Kā piena savākšanas punkts Lietuvai, iespējams, tas varētu būt interesants, bet šajā brīdī, kad Lietuvas robeža ar Krieviju ir ciet, es nedomāju, ka viņi sevišķi alkst pēc Latvijas piena. Ja paskatās pēdējos mēnešus, tad viennozīmīgi Lietuvā arvien vairāk no Latvijas piena atsakās, jo viņiem pašiem sava piena pietiek. Jo, redziet, pēc kvotu atcelšanas ir diezgan būtisks piena pieaugums Eiropā. Visas vecās dalībvalstis ražo vairāk, arī Polija. Piena zvejošana no Baltijas valstīm uz Poliju, pēc tam uz Vāciju vai Itāliju ir beigusies. Es nezinu, kad tas «Eldorado» laiks - cīņa par izejvielu - atsāksies. Varbūt pēc desmit gadiem. Latvijas gadījumā tas ir bēdīgais stāsts, kad, līdzīgi kā situācijā ar graudiem, nav kur likt izejvielu. Ja apstājas izejvielas eksports, saražoto pienu Latvijā pārstrādāt fiziski nav iespējams. Ražošanas jaudu nav. Līdz ar to tie cēlie sākotnējie saukļi, ka tiks pārtraukta piena izvešana uz Lietuvu un zemnieki, kā rakstīja Forbes, diktēs piena iepirkuma cenas, tās ir galīgās glupības. Tagad redzam, ka masveidīgi tika iepotēta dogma, uzburts veiksmes stāsts, iztērēta nodokļu maksātāju nauda un esam vēl sliktākā situācijā nekā bijām.
Bet nupat bija ziņa, ka Latvijas piens par 50% palielina piena iepirkumu.
Gribēt jau viņi var, bet jautājums, kurš būs tas trakais, kurš pārdos pienu uzņēmumam, kurš nav norēķinājies par 2014. gadu?
Uzreiz pie saņemšanas jānoskaita attiecīgā summa.
Arī tas nav iespējams. Un, otrkārt, nav pretī jaudu, jo, redziet, piena industrijā jārēķinās ar tādām elementārām lietām kā pakāpenisks jaudu pieaugums. Ja tev pirmajā solī vidēji gadā ir 100 tonnu diennaktī, tad var kāpināt uz 300, tad 500. Pret viņu saistībām, ja nav 500 tonnu, izlīst no bedres nav iespējams. Bet tur pat teorētiski nevar būt 500 tonnu diennaktī. Sastāstīt avīzē vai televīzijā viņi var visu, bet reālajā dzīvē tā nenotiek, vismaz piena industrijā noteikti.
Zemnieki turpmāk ražos mazāk?
Zemnieki mazāk neražos, viņi tikai būs pazaudējuši milzīgu naudu. Un es nedomāju, ka Latvijas piena parādniekiem valdība kompensēs nesaņemto naudu. Tad jau jākompensē arī par citiem uzņēmumiem, kuri savulaik aizgāja pa pieskari un no kuriem zemnieki palika gaidot naudu.
Un kā klājas jūsu pašu vadītajam uzņēmumam Preiļu siers?
Labi. Pārstrādājam ļoti daudz piena. Vismaz apjoma ziņā ir skaidrs, ka šis būs vēsturiski labākais gads.
Jums nav problēmu ar produkcijas noietu?
Nē. Strādāt vajag. Jāpārstrādā piens, nevis nauda uz savu kabatu, it sevišķi, ja Latvijas piena gadījumā tā ir budžeta un Eiropas nauda. Tagad valdība ieinteresēta novilkt laiku - lai paiet pieci gadi, jo pretējā gadījumā Eiropas nauda būtu jāatmaksā no budžeta.