Ienirt dziļāk
Internets ir daudz dziļāka lieta nekā pasaulē populārākais meklētājs Google mums to parāda. Tas ir viens no interneta klupšanas akmeņiem, un šopavasar cilvēki sākuši to jo īpaši novērtēt. Mēneša laikā vien dzimuši vairāki meklētāji, piemēram, wolframalpha.com un deepdyve.com, kam izdevies izgaismot tos trūkumus, kas piemīt Google.
Aprēķini ir dažādi. Daži saka, ka Google atrodot 30% no interneta resursiem, bet citi - ka meklētāja roboti indeksē vien pašas augšējās lapas nepilna procenta apmērā no interneta kopējā apjoma. «Lielais datu daudzums un vispārīgums ir Google priekšrocība, bet vienlaikus - arī trūkums. Viņiem ir izdomāts labs algoritms, pēc kura robots atrod populārākās lapas un vidējām vajadzībām ar to pietiek, bet specifiskākām var būt par maz,» saka uzņēmējs, MolPort līdzīpašnieks, betona grīdu ražotāja Primekss šefs Jānis Ošlejs. Viņš pretnostatī virkni nesen dzimušu meklētāju, kur papildus robotiem informāciju rediģē cilvēki, kas gādā par nokļūšanu pie kvalitatīvākā, nevis populārākā. «Arī MolPort iet šajā virzienā,» viņš saka.
Ko vēlas ķīmiķis
Pasakiet ķīmiķim «benzols», un viņa acu priekšā nostāsies sešstūris un tajā iezīmēts aplis, vielas struktūrformula. Ķīmiķi visu redz struktūrās un vairāk par gariem nosaukumiem mīl zīmējumus. Lai gan teorētiski jebkuru molekulu iespējams aprakstīt vārdiski, par ķīmiķu ikdienu to tomēr nevarētu saukt. «5-amino-1,2,3,4-tetrahydro-phthalazine-1,4-dione - nu, kurš to spētu atcerēties?» par luminolu vaicā MolPort direktors ķīmijas doktors Imants Zudāns, kurš pirms vairākiem gadiem atgriezies no studijām ASV.
Tas, ka meklēšana nav iespējama pēc attēla, ir otrs no interneta klupšanas akmeņiem. Pastāv atslēgvārdi, pēc kā meklēt, bet nav «atslēgbilžu», lai kaut ko atrastu. Pēdējos vismaz piecos gados tam pievērsusies Eiropas Savienība, kas investē, lai programmētu uz attēliem bāzētu meklētāju. «Kad tas izdosies, tā būs revolūcija,» vērtē Jānis.
Par revolūciju viņi abi ar Imantu dēvē arī savu vietni. Pasaules ķīmiķiem un zinātniekiem tā būšot nebijusi iespēja centralizēti pēc struktūrformulas attēla meklēt ziņas par vielām. Otra daļa, tā, kas gādās par MolPort ienākumiem, būs šo vielu tirdzniecība, savedot kopā pircēju ar pārdevēju un par šo pakalpojumu prasot 15% no darījuma summas.
Pagaidām ziņas par svaigi pirms nedēļas palaisto vietni ceļo no mutes mutē, bet ķīmiķu komūna ir «visai saliedēta» un Imants tic, ka MolPort divu trīs gadu laikā varētu kļūt par nozares ikdienas resursu. Vietne oficiāli darbojas no jūnija sākuma, pirmais klients iepircies vēl pirms tam.
Interesi par sevi Šmerlī bāzētais MolPort jau izjutis gan no eiropiešiem, gan japāņiem. Tie novērtējuši iespēju uzzīmēt vielu, uzklikšķināt un salīdzināt, kādas piegādātājiem cenas. Sarežģītākajām vielām summas, starp citu, pārsniedz zelta un dārgakmeņu cenas, stiepjoties līdz tūkstošiem eiro par pāris miligramiem.
Tuklā aste
Blakus dižpārdokļiem tādā biznesā kā grāmatu tirdzniecība vienmēr ir pastāvējuši produkti ar nelielu tirāžu. Tos autors Kriss Andersons pirms vairākiem gadiem nosaucis par nevienam neizdevīgo «garo asti». Tomēr, ja agrāk šī aste bija plāna, tad, sākoties Amazon.com ērai, tā strauji saresnēja un tapa īsāka. «Tas viss tāpēc, ka pēkšņi internetā parādījās vieta, kur vienuviet izliktas grāmatas un kur visi cilvēki ar savādajām, atšķirīgajām gaumēm tās var nopirkt. Izrādās, ka tādu nav maz un pelnīt var arī, tirgojot daudz nosaukumu nelielā apjomā,» saka Jānis. Viņš iecerējis, ka MolPort nostrādās līdzīgi kā Amazon, padarot vielu tirdzniecības garo asti izdevīgu.