Eiropas Komisija, 2009.gada novembrī ierosinot plašu publisku diskusiju par Eiropas Savienības izaugsmes stratēģiju jeb Lisabonas stratēģiju pēc 2010.gada (ES 2020), aicināja iesaistīties apspriešanā visus, kam rūp, kāda būs Eiropas Savienības nākotnes attīstība. Vienlaikus Eiropas Komisija norādīja uz uzdevuma sarežģītību un īpašo nozīmi, jo nepieciešams gan izkļūt no pašreizējās ekonomiskās recesijas, gan ielikt stingru pamatu nākotnes izaugsmei globālā tirgū un jaunajos ekonomiskajos apstākļos.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar gandarījumu uztvēra šo Eiropas Komisijas aicinājumu. LDDK kā uzņēmēju interešu pārstāvim ir īpaši būtiski, lai nākotnes stratēģija ES 2020 būtu veidota uz konkurētspējas veicināšanas pamatiem un izaugsmi nodrošinātu zināšanu radīts vērtības pieaugums. Ne mazāk svarīgi ir ES nākotnes veidošanu balstīt uz plašu ieinteresēto pušu, tajā skaitā sociālo partneru, viedokļu apzināšanu.
Pirms konkrētu komentāru izteikšanas ir jāvērš uzmanība uz to, ka Latvijai nebūs iespējas iegūt stratēģijas īstenošanā paredzētos labumus, ja jau nacionālajā līmenī netiks atrisināta virkne jautājumu. Šobrīd mums ir vairāki gan apstiprināti, gan procesā esoši ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti, piemēram: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030, Latvijas stratēģiskās attīstības plāns 2013.-2014. (LSAP),Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.(NAP).
Prioritātēm ES 2020 sakarā ir jābūt tiešā saistībā ar tām ilgtermiņa prioritātēm, kuras vai nu Latvijā ir noteiktas, vai arī mēs pārskatām savu ilgtermiņa redzējumu saskaņā ar ES 2020 izaicinājumiem. Taču jebkurā gadījumā visi valsts ilgtermiņa plānošanas dokumenti ir jāsaista vienkopus, nevis dalot pēc ministrijām, nozarēm vai kādiem citiem formāliem veidojumiem. Latvijai ir jābūt vienam ilgtermiņa attīstības plānam, piemēram, Latvija 2030, sadalītam vidējos un īstermiņa plānos. Turklāt svarīgi, lai nacionālais attīstības plāns ir saistīts ar valsts budžeta plānošanu. Citādi tas paliek teorētisks un nerealizējams, līdzīgi kā tas bijis līdz šim ar liela mēroga idejām bez sapratnes par praktisku ieviešanu.
Lai neatkārtotu Lisabonas stratēģijas pieļautās neveiksmes, ir vērts sekot vairākiem vispārējiem nosacījumiem, kuri ļautu ES 2020 veiksmīgāk izstrādāt un īstenot: jābūt skaidrībai ne tikai par stratēģiskajiem virzieniem, bet arī to īstenošanas finansēšanas resursiem; mērķiem ir jābūt kvantitatīviem un mērāmiem un izpildei - kontrolējamai; jāpieprasa Eiropas Komisijas proaktīva vadošā loma stratēģijas īstenošanā, kā arī konsultācijas par izpildes kontroles mehānisma izveidošanu, lai ES 2020 īstenošanā līdzatbildīgi piedalās visas dalībvalstis.
Pievienojoties Eiropas uzņēmēju pārstāvja Businesseurope viedoklim, uzskatām, ka svarīgi pievērsties vairākiem konkurētspēju veidojošiem aspektiem, kā arī meklēt videi draudzīgus ekonomikas un tehnoloģiskos risinājumus:
Konkurētspējas veicināšana - ES ekonomiskais bloks būs konkurētspējīgs tikai tad, ja būs līdzvērtīgi spēcīgas visas bloka valstis, līdz ar to jānodrošina visu dalībvalstu iesaistē tā, ka tiek izlīdzināta un veicināta kopējā ES konkurētspēja.
Konkurētspējas veicināšana - otrs konkurētspējas aspekts ir vienots kopējais Eiropas tirgus un vienota Eiropas ārējā politika. Eiropas Komisijai jāuzņemas vadošā loma, koordinējot dalībvalstis saskaņotai rīcībai direktīvu ieviešanā, administratīvo barjeru novēršanā un brīvas preču un pakalpojumu kustības veicināšanā. Līdzīgi ārējās konkurences veicināšanā - starpvaldību tirdzniecības un muitas līgumu slēgšanā ar trešajām valstīm uz ES dalībvalstīm labvēlīgiem noteikumiem.
Videi draudzīgās (zaļās) ekonomikas un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu attīstīšana. Tas jo īpaši svarīgs Latvijai, jo ieguldījumi tīrākās tehnoloģijās rada zemākas emisijas, tajā skaitā zema oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstības veicināšanu galvenajās emitējošajās nozarēs (transports, enerģētika, lauksaimniecība, rūpniecība).
Ar zināšanu palīdzību nodrošināta izaugsme, kas balstās uz vērtību radīšanu. Viens no Latvijai būtiskākajiem izaicinājumiem, zinot mūsu konkurētspējas šābrīža vājumu - zemas pievienotās vērtības produkti un pakalpojumi. LDDK vērš uzmanību uz to, ka šī mērķa īstenošana ES telpā prasa nopietnus stratēģiskus risinājumus izglītības procesā nacionālajā līmenī.
Tomēr diskusiju un konsultāciju procesa norise Latvijā rada nopietnas bažas par Latvijas nacionālās pozīcijas Par ES 2020 tapšanu, iesaistot visu ieinteresēto pušu viedokļus. LDDK kā sociālais partneris līdz šim bijis aicināts uz divām diskusijām, kuru tapšana, arī materiālu aprite, ir bijusi neizprotami sasteigta, ja pat ne haotiska. Diemžēl nav bijusi nekāda informācija sabiedrībai par ES 2020 tapšanu un galveno ideju. Kā var cerēt, ka Latvijas pilsoņi atbalstīs savas nākotnes stratēģiju, ja viņi to neizprot?
Lai arī LDDK piedalījās diskusijās, kā arī rakstiski iesniedza savus komentārus LR Ekonomikas ministrijai, uzskatām, ka nepieciešams turpināt diskusiju procesu un kopīgi veidot Latvijas nacionālo pozīciju, kas mērķēta uz ilgtermiņa ieguvumu Latvijai. ES 2020 nav kaut kāda attālināta Eiropas Komisijas stratēģija, tā ir arī mūsu - Latvijas izaugsmes un nodarbinātības pieauguma iespēja.