Jānis Lagzdiņš
Koalīcijas padomes sēdes ir nepieciešamas, lai Saeimā un valdībā lēmumi tiktu pieņemti ātrāk un netiktu atlikti, lai viedokļi starp partijām jau būtu saskaņoti un nenotiktu bezgala garas debates. Tādas tikšanās ir nepieciešamas koalīciju partiju līderiem. Valdības un Saeimas sēdēs, kā arī partiju kongresos politiķi domā, kā viņu argumenti izskatīsies. Slēgtajās sēdēs argumenti ir patiesāki, bet publiski grūtāk aizstāvami. Tajās ir daudz subjektīvu faktoru, piemēram, mēs atbalstīsim jūsu priekšlikumu, ja jūs - mūsu, bet sabiedrībai politisko tirgu nevar rādīt. Arī personāliju jautājumos ir dažādi subjektīvie faktori, kas publiski netiek minēti.
Aigars Freimanis
Latvijas faktu direktors
Īstā politika veidojas koalīcijas padomē, kas ir neformāla lēmumu pieņemšanas institūcija. Tajā runāto partijas nav ieinteresētas rādīt sabiedrībai, jo tie nav vēlētāju ausīm domāti teksti, kad ir runa par sponsoru mērķiem, ambīcijām. Ja uztaisītu atklātu koalīcijas padomes sēdi, tad parādītos citas sēdes, kurās notiktu šādas diskusijas. Katrā partijā ir vēlētāju akceptēta elite - deputāti - un vēl superelite, kas ar savām zināšanām, ambīcijām, pieredzi šādi paātrina lēmumu pieņemšanu šaurākā grupā. Tas ir racionāli, bet tam līdzi nāk arī tas, ko sauc par amatu vai līdzekļu dalīšanu.
Baiba Strautmane
žurnāliste
Man tas nekad nav īpaši paticis, bet nav arī tā, ka es par to būtu ļoti domājusi. Koalīcijas padomes ir mūžsenais jautājums. Man tas nešķiet saprotami un godīgi, jo demokrātiskai lemšanai būtu jānotiek Saeimā un valdībā. Kāpēc tas nevar notikt Saeimas frakcijās, kas būtu tīrāks un saprotamāks formāts. Kad Kalvīša valdības laikā koalīcijas sēdēs sāka piedalīties Aivars Lembergs, kurš nebija ne ministrs, ne kandidējis vēlēšanās, tas bija savādi. Man nešķiet pareizi, ka pie koalīcijas galda sēž neformālie līderi vai pelēkie kardināli. Tas rada iespaidu, ka koalīcijas padome ļauj noskaidrot tādas intereses, kas frakcijās varbūt nebūtu akceptētas.