Lai tas realizētos, jāstrādā ne tikai uzņēmējiem. No valdības, ierēdņiem un politiķiem sagaidām aktīvu darbību, nevis atrakstīšanos par nozīmīgiem jautājumiem. Mūsu nozarē svarīgs jautājums ir nelegālā alkohola tirgus ierobežošana, skaidri un saprotami alkohola aprites jautājumi, kā arī veselības politikas pamatnostādnes. Pašlaik likumdevējs ārkārtīgi attālinājies no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Diemžēl ar lēmumiem, kas tika pieņemti 2013. gadā, esam virzījušies nepareizā virzienā, tāpēc nelegālā alkohola aprites ietekmes mazināšana joprojām ir aktualitāte. Saprotams, nevar salīdzināt nelaimes smagumu, domājot par Zolitūdes traģēdijas upuru skaitu un tiem astoņiem cilvēkiem, kuri 2013. gada rudenī aizgāja bojā, lietojot nezināmas izcelsmes brīvi pieejamu alkohola maisījumu. Taču rodas jautājums - cik lielai jābūt traģēdijai, lai šis jautājums kļūtu valstiski aktuāls? Manuprāt, astoņi bojāgājušie ir pietiekams signāls, lai sāktos aktīvs darbs pie izmaiņām politikā, likumos un, pats svarīgākais, - jau pastāvošo normu ievērošanā.
Viens no šī gada primārajiem izaicinājumiem nozarei būs jaunais Alkoholisko dzērienu aprites likums, kas ievieš tirdzniecībā ievērojamus ierobežojumus atsevišķiem alkohola veidiem, tos šķirojot pēc izcelsmes - kaitīgajos un it kā mazāk kaitīgajos produktos. Šī pieeja ir absurda, jo neharmonē ar it kā definēto mērķi - ierobežot alkohola pieejamību nepilngadīgajiem. Valdība spēlējas ar šādiem lēmumiem, tā vietā, lai pieņemtu likumus, kas labvēlīgi ietekmētu gan uzņēmējdarbību, gan pārstāvētu sabiedrības intereses. Ar šiem likuma grozījumiem netiek darīts ne viens, ne otrs.
Svarīgākā atziņa, kas valdībai un institūcijām tās pakļautībā būtu jāsaprot - lai kaut ko dalītu un lai būtu ko dalīt, tas sākumā jānopelna, turklāt nevis ar matemātisku nodokļu celšanu, bet ar attīstību, plānošanu, ar prognozējamu valsts virzīšanu pozitīvā virzienā. Pirms gada cerības likām uz Nacionālo attīstības plānu (NAP), taču NAP nonācis plauktā, jo budžetā plānā noteiktajām prioritātēm atbalsta nav. Rezultātā NAP kļūst tikai un vienīgi par deklaratīvu dokumentu.
Pašlaik ražošanas un uzņēmējdarbības bremzējošie faktori ir birokrātija, neprognozējamība ilgtermiņā un vēlme nerisināt jautājumus pēc būtības, bet tikai pēc burta, nevēlēšanās uzņemties atbildību. Piemēram, es neredzu, kādā veidā, uzliekot mikrouzņēmumiem papildu nodokli, var stimulēt uzņēmējdarbību. Manuprāt, tas tieši pretēji lielu daļu šādu uzņēmēju var novest līdz bankrotam. Ir jāciena ikviens uzņēmējs, lai cik mazs tas arī būtu. Ja kādam ir vēlme pāriet no pelēkās zonas uz balto, tā jāatbalsta, nevis ar nesamērīgu nodokļu politiku jāstimulē pretējais.
Tas, ko ikviens Latvijas uzņēmējs sagaida no jaunās valdības, ir prognozējama politika un izpratne par Latvijas nākotnes attīstības vīziju. Tāpēc novēlam valdībai vairāk entuziasma, intereses par darbu un reālu rezultātu sasniegšanu!
* A/s Latvijas balzams ģenerāldirektors