Pāris procentu
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto statistiku pērn mācības pēc 9. klases beigšanas neturpināja tikai 1,45% skolēnu, vēl gadu iepriekš - 2,24%, četrus gadus iepriekš - 6,5%. Absolūtos skaitļos sanāk, ka pagājušajā gadā tie bija 245 bērni. Ministrijā gan uzreiz uzsver - jā, skaits nav ļoti liels, bet vairāku gadu griezumā tā tomēr ir būtiska sabiedrības daļa.
Tagad plānots, ka jaunietim tomēr būs jāizvēlas mācīties tālāk vidusskolā vai profesionālajā izglītības iestādē. K. Šadurskis Dienai skaidro, ka, protams, visi jaunieši nav spējīgi iegūt vidējo izglītību un daļa atbirst jau pamatskolas posmā, bet, ja valsts tomēr latiņu ceļ augstāk, tas ir nopietns signāls, ka esam apņēmušies nodrošināt pietiekami izglītotu un augošajām darba tirgus prasībām atbilstošu sabiedrību. Visaugstākais bezdarba risks ir cilvēkiem ar zemu izglītību, min K. Šadurskis un atzīmē, ka tas ir arī «tīri simbolisks žests».
Sešos gados skolā
Viss gan nav tik vienkārši, jo līdzi nāk izglītības satura reforma, turklāt būs jārunā arī par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. K. Šadurskis min 2020. gadu, jo pārmaiņas ir ievērojamas un tām jāļauj sagatavoties gan ministrijai pašai, gan skolām un sabiedrībai.
Jau kādā sarunā iepriekš izglītības plānotājs Igors Grigorjevs Dienai sacīja, ka par obligātu vidējo izglītību var runāt tikai līdz 18 gadu vecumam, jo pilngadīgu cilvēku skolas solā sēdēt piespiest nevar. Tam piekrīt arī izglītības ministrs un norāda, ka runa būs par vecuma slieksni. Tieši tāpēc valdības rīcības plānā vismaz pašlaik ir punkts par mācību sākšanu 1. klasē no sešu gadu vecuma. Ja skolas gaitas sāk agrāk, tās pabeidz līdz pilngadības sasniegšanai. Vienlaikus gan tas nozīmē izglītības standarta un satura maiņu: 1. klases mācību viela jāpielāgo jaunākiem bērniem, un pirmsskolas mācību saturs jāveido tā, lai būtu vienmērīga pāreja. Paralēli pilnībā jāsakārto arī vidusskolu tīkls, jo jānodrošina, ka vidējā izglītība būtu vienlīdz kvalitatīva visur.
Atbalsta, bet ir riski
To, ka pāreja uz obligāto vidējo izglītību nav vienkāršs administratīvs lēmums, Dienai uzsver arī izglītības un mācību konsultante Zane Oliņa. Viņa šādu ideju atbalsta, turklāt tas rosinātu sistēmas spēlētājus ieguldīt lielākas pūles, lai katrs bērns pabeigtu skolu ar dzīvei nepieciešamajām prasmēm. Tajā pašā laikā tas prasa nozīmīgas pārmaiņas visu iesaistīto izpratnē par izglītības mērķiem, lai šis laiks skolā tiešām būtu par atspēriena punktu katram bērnam un sabiedrības attīstībai.
Atbalsts idejai ir arī no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas Ilzes Viņķeles (Vienotība) puses. Viņa Dienai atzīmē, ka virzība uz obligāto vidējo izglītību nav nekas jauns un uz to pamazām ir iets arī iepriekš. Taču līdz tam jāpanāk, ka ikvienam ir nepārprotami skaidrs - obligātā izglītība dzīves kvalitāti un iespējas noteikti uzlabos. Vienlaikus deputātei ir prieks, ka tas liks pievērsties arī gadiem atliktām un ne tik viegli risināmām problēmām, domājot par skolēnu slodzi, mācību gada garumu un sešgadniekiem skolā.
Vēl pirms sākušās nopietnas diskusijas, jau zināms, ka lielas pretenzijas izsauks aspekts par agrāku mācību sākšanu. Dienai, iepriekš aptaujājot skolēnu vecākus, nav izdevies atrast tādus, kas šo ideju atbalsta. Arī biedrībā Vecāki par izglītību uzsver, ka vienīgā pieļaujamā iespēja būtu sešgadnieku mācības pirmsskolas izglītības iestādē pārdēvēt par 1. klasi, nevis šos bērnus sūtīt uz skolu.
Bažas ir arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības ekspertei vispārējās izglītības jautājumos Irinai Avdejevai. Viņa uzsver, ka vidusskolas beigšana 18 gadu vecumā nav nopietns arguments šādām izmaiņām. Gan mediķi, gan psihologi atzinuši, ka ne visi bērni ir gatavi sākt mācīties sešu gadu vecumā, par to būtu jāļauj lemt vecākiem. Tomēr I. Avdejeva atbalsta pāreju uz obligāto vidējo izglītību, jo audzis profesionālās izglītības prestižs un tuvākajos gados plānots ieguldīt arī materiāltehniskās bāzes uzlabošanā. Vienlaikus tas nozīmē, ka jābūt uzmanīgiem ar vidusskolu tīklu optimizāciju, jo nevar radīt situāciju, ka jāmācās it kā obligāti, bet skola bērnam nav pieejama.