T. Ždanoka. Norvēģijā tu vari uzzināt, cik nopelna tavs kaimiņš, visu iedzīvotāju finansiālā situācija ir atklāta. Es domāju - ja reiz nulles deklarācijas nevarējām ieviest, tās ir attiecināmas vismaz uz tiem, kas saņem naudu no valsts puses un varbūt pakāpeniski arī no privātās puses. Paldies Neo, viņš mums parādīja šo to. Kamdēļ cilvēki negrib maksāt nodokļus? Jo tie iet tik lielām algām.
R. Zīle. Klasiskā pieeja ir: ja ir lieli korupcijas riski, konkrētā valstī labākās zāles, protams, ir tādas likumdošanas un vispār normatīvās bāzes veidošana, kas neļauj šos lēmumus pieņemt kaut kādā subjektīvā veidā. Tas objektīvi veicina šo valstu korupcijas risku samazināšanos. Tur ir ļoti svarīgi, lai līdz ar š juridisko pamatu un politisko gribu nāktu arī emocionālais pienesums no politiķiem. Viņiem ir jārada šī ticība, ka tādas koruptīvas lietas nenotiek, tad arī sabiedrība pieņem to, ka nav labi mēģināt... Bet pirmām kārtām tā ir tiesiskā bāze, kas ir jāmaina, lai nebūtu konkrētai amatpersonai izvēles tiesības sodīt tā vai sodīt šādi - vienkāršākos gadījumos. Vai pieņemt ļoti zināmus lēmumus saistībā ar valsts pasūtījumiem kaut kādā ļoti necaurredzamā formā. Tur ir ļoti daudz ko vēl izdarīt. Es ļoti ceru, ka jaunā valdība un Saeima ar savu personisko piemēru spēs demonstrēt, ka tā ir citāda politiskā elite, ka vairs nav tā vecā seja. Domai, ka korupcija ir slikta, jāvalda jebkurā līmenī, arī tajā sabiedrības daļā, kas to veicina, lai varētu šo viedokļu maiņu panākt. Teiksim, Igaunijā, kur korupcijas līmenis ir objektīvi zemāks, ir pieņēmums, ka sabiedriskajā elitē un pārējos valsts pārvaldes līmeņos korupcija ir daudz zemāka.
V. Dombrovskis. Šis priekšstats ir radies jau daudzu gadu garumā, un te ir dažādi piemēri, sākot ar privatizācijas vai, pareizāk sakot, prihvatizācijas laikiem, beidzot ar digitalizācijas afēru, Jūrmalgeitu, mēģinājumiem slēpti privatizēt Latvijas pastu, lielāko kretīnu virzīšanu amatos, pārcenotiem valsts iepirkumiem. Ir ļoti daudz un dažādu piemēru, kas sabiedrībai šādu priekšstatu ir radījuši. Tieši tāpēc politikai un valstij ir jāstrādā, lai attīrītos. Lai būtu politiķiem šī politiskā griba korupciju mazināt, lai mazinātu oligarhu lomu politikā... Tie ir visi jautājumi, kas ir savstarpēji saistīti. Es gribu teikt, ka šī galvenā problēma ir politiskā sistēmā, kas līdz šim tādu priekšstatu ir radījusi.
A. Šlesers. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un pārējām šāda veida iestādēm ir aktīvāk jāstrādā, vēlams bez politiskās virsuzraudzības, lai nerastos uzreiz sajūta, ka KNAB ir Jaunā laika un Vienotības instruments cīņai pret politiskiem oponentiem. Otra lieta ir mūsu nodokļu maksāšana, kas lielā mērā ir saistīta ar vēlmi dzīvot šajā valstī. Nepieciešams patriotisms, attieksmes maiņa pret šo valsti, bet tas var notikt tikai tad, ja nodokļi ir tādi, kurus cilvēks var maksāt. Problēma šodien ir nodokļi, kurus cilvēki un uzņēmēji vairs nevar maksāt, jo tad vairs nevar izdzīvot.
S. Dolgopolovs. Diemžēl tāds priekšstats sabiedrībā eksistē, neskatoties uz to, ka 80 tūkstoši Latvijas amatpersonu katru gadu pilda savas amatpersonu deklarācijas. Ļoti labi atceros no Saeimas laikiem, ka visi nāca savā starpā un brīnījās, ka nav nulles deklarācijas, ka nav kontroles. Jābūt caurredzamībai visos lēmumos, kas tiek pieņemti. Nevar būt tādas samudžinātas procedūras, kuras nevar izprast pat speciālisti, nerunājot jau par cilvēkiem no ielas. Ja tās izpratnes nav, tad tiešām ir šaubas par procesa caurredzamību. Vēlreiz gribu pateikt, ka godīguma un profesionālisma trūkums šodien izraisa tādas sekas.
Īsi par KNAB. Vai tā darbā būtu kas jāmaina, varbūt jāstiprina KNAB neatkarība?
S. D. Jā, bez šaubām, jāmaina. KNAB lietderības koeficients, manuprāt, ir ļoti zems. Mums būtu jāizveido nopietna struktūra, varbūt pat jāapvieno ar līdzīgām institūcijām, kas veic šādas funkcijas, piemēram, ar finanšu policiju.
A. Š. Ir nepieciešama valsts pārvaldes reforma, reorganizācija, sākot ar ministriju samazināšanu. Arī KNAB ir iespējams optimizēt izdevumus, palielinot efektivitāti. Mūsu priekšlikums ir apvienot KNAB ar Drošības policiju, un, lai uzreiz nebūtu spekulāciju, ar tiesībām Jutai Strīķei turpināt darbu.
V. D. Savulaik tieši Jaunais laiks un Einara Repšes valdība strādāja, lai KNAB izveidotu kā spēcīgu, neatkarīgu struktūru, iepriekš šī iestāde pazuda zem dažādām citām struktūrām. Tāpēc mēs uzskatām, ka KNAB ir jāturpina strādāt, KNAB neatkarība ir jāstiprina. Un, protams, ir svarīgi, lai KNAB vadībā būtu reāla gatavība cīnīties.
R. Z. Es pieņemu, ka drošības iestāžu struktūrā kaut kas optimizējams ir. Diemžēl man par nožēlu KNAB ir visvairāk politizētais no šiem institūtiem. Jautājumi rodas: vai šī iestāde nav pārāk neatkarīga, vai ir kāds cits iemesls. Cik man ir bijusi saskarsme ar šīm situācijām no Eiropas Parlamenta puses, gribētos lielāku profesionālismu.
T. Ž. Mums arī liekas, ka varbūt jāapvieno ar Drošības policiju, varbūt arī ar Valsts kontroli.#
Turpinājums 10. lpp.