Latvijā uz autoceļiem bojāgājušo skaitu no 2001. līdz 2010. gadam izdevies ir samazināt par 61% - un tas ir labākais bojāgājušo skaita samazinājums Eiropā, lai gan 2000. gadā Ceļu policijā bija ap 1500 darbinieku, bet šobrīd policistu, kas uzrauga ceļu satiksmi, ir kādi 600-700. Tomēr Latvijā 2010. gadā bijuši 97 bojāgājušie, kas ir piektais sliktākais rādītājs Eiropā. Arī nesenā Jaungada nakts avārija, kad Krāslavas rajonā, auto iebraucot upē, gāja bojā septiņi jaunieši, ir smags atgādinājums tam, ka līdz kārtībai ir tālu.
Pagājuši tikai daži mēneši, kopš ar vērienu aizsākās fotoradaru ieviešana uz Latvijas ceļiem, pagaidām gan pārsvarā galvaspilsētas apkārtnē. Esot jūtami pirmie rezultāti. Ārsts Andris Vikmanis, kurš ikdienā strādā ar avārijās cietušajiem, teic: «Rīga ir palikusi lēnāka.»
Nacionālās ceļu satiksmes drošības padomes loceklis mediķis Mārtiņš Šics uzskata, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu policejiskie mēri drošības uzlabošanai ir faktiski izsmelti. Tas, kam tagad jāpievēršas, ir ceļu kvalitāte un glābšanas dienestu kapacitātes palielināšana. Viena cilvēka dzīvība ir vērta vairāk nekā 300 000 latu, lēš Mārtiņš Šics, tātad, ja ātrās palīdzības brigāde gadā izglābj kaut vienu cilvēku, tā sevi ir atpelnījusi. Savukārt, palielinot ātrās palīdzības dienesta kapacitāti, gadā varētu izglābt vēl vismaz 100 cilvēku dzīvību.