Anita atbalsta ideju par deputātu skaita samazināšanu, jo pirms divdesmit gadiem, kad iedzīvotāju bija vairāk, simts tautas kalpu bijis piemērots skaitlis, bet tagad vairs ne. Viņasprāt, ar septiņdesmit deputātiem pietiktu. «Ir vairāki piemēri, kad, jo mazāks aparāts, jo efektīvāk strādā. Kamēr nepamēģināsim, nezināsim,» viņa prāto. Par to, ka deputātu darbība nav pietiekami zināma, liecina tas, cik maz no viņiem pazīst plaša sabiedrība. Anita saka, ka daži, visticamāk, tikai «atsēž», bet īsti labi nestrādā. Viņa būtu arī par mažoritāru vēlēšanu sistēmu, kur katrā apgabalā ievēlētu konkrētu deputātu. Savukārt Irina domā pavisam pretēji - deputātu skaitu samazināt nevajag. «Jo vairāk cilvēku, jo vairāk viedokļu, un tas paplašina brīvību,» viņa uzskata. Iedzīvotāju skaits valstī nesamazinās tik strauji, lai samazinātu deputātu skaitu. Ar parlamenta darbu sieviete ir apmierināta. Nākamais nācējs ir Laimonis, viņš saka, ka Valsts prezidents visu darot un runājot pareizi un pret viņu izjūtot dziļu cieņu. Taču par deputātu skaitu Laimonim ir visai radikāls priekšlikums - viņaprāt, pietiekot ar desmit piecpadsmit. Jo mazāk deputātu, jo būtu lielāka ekonomija. Pavisam domīga ir Lelde, viņa šaubās, vai kvalitāti var samērot ar kvantitāti: «Ja viņus samazinās par desmit, jūs domājat, ka kaut kādas izmaiņas būs? Ja nu vienīgi algām mazāk vajadzēs. Kritizēt ir ļoti viegli.» Andžejs saka, ka jau esošo skaitli mainīt nevajagot. Darba kvalitāte no skaita nav atkarīga, viņš domā. Tomēr tas nenozīmē, ka par Saeimu viņš būtu sajūsmā - Latvijas ierēdņi esot visai korumpēti un deputāti tāpat. Deputāti savas intereses paslēpjot zem skaļiem saukļiem.
Atliek gaidīt, cik plaši jaunā diskusija attīstīsies un kādi būs priekšlikumi. Jau šobrīd konkurence uz augstajiem krēsliem ir pietiekami sīva, tāpēc var iedomāties, kas notiktu, ja krēslu skaits samazinātos. Taču varbūt šāda diskusija liks deputātiem sasparoties un vairāk censties attaisnot tautas uzticību.