Mums ir savs godprātīgas cenu veidošanas kodekss, pēc kura vadās mūsu Tirgotāju asociācijas biedri un sociāli atbildīgi uzņēmumi. Diemžēl Elkor nav pievienojies šim kodeksam, un, iespējams, tāpēc ir šādas kļūdas. Mūsu izpratnē tirgvedība nav saistāma ar dalīšanu pēc politiskā vai nacionālā principa. Ja jums uzņēmumā ir Vācijas vai Krievijas dienas - tā ir cita lieta, bet, tiklīdz jūs pircējus dalāt, tā ir kļūdaina politika.
Dienas TV rīta raidījumā Elkor mārketinga direktors Ronalds Freimanis apgalvoja, ka Elkor akcija bija domāta nevis nepilsoņiem, bet ārzemniekiem. Vai arī tā ir diskriminācija?
Pircējus nevar šķirot pēc nacionālās piederības vai politiskās pārliecības. Šajā gadījumā ar nerezidentiem - arī tā ir šķirošana pēc nacionālās piederības. Tas, ko starptautiskajā praksē plaši piemēro, ir Tax Free atlaides, kas ir paredzētas ārzemniekiem no valstīm, kas neietilpst tajā ekonomiskajā zonā, kurā viņš iepērkas. Tie cilvēki, kuri atbrauc no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, var saņemt nodokļa atlaidi, kad viņi izved preci no ES. Šajā gadījumā Elkor ir visas tiesības noslēgt līgumu ar Tax Free kompāniju un reklamēt, ka, izvedot preces ārpus ES, būs nodokļa atlaide. Tas ir normāli. Bet īpaša atlaide ārzemniekiem tirgvedībā netiek piekopta. Cita lieta ir sociālās atlaides - māmiņām ar bērniem, pensionāriem. Tās ir izprotamas, un tās cilvēki neuztver kā diskriminējošas, bet tieši otrādi - kā tirgotāja sociālo atbildību un pretimnākšanu mazāk turīgiem klientiem vai neizsargātām sociālām grupām.
Sabiedrībā ir priekšstats, ka no PVN atlaides iegūs tikai uzņēmēji, bet reāls cenu samazinājums nenotiks, jo tirgotājs tikai ieliks starpību savā kabatā. Ko par to sakāt?
Tas diemžēl ir tāds mūsu valstī ražotāju sen kultivēts spiediens uz tirgotājiem un patiesās situācijas slēpšana. Tas, ka visi tirgotāji ir blēži, ir sabiedrībā kultivēts viedoklis. Tāpat kā laikam visi domā, ka visi ārsti ņem kukuļus. Tas ir nepatiess priekšstats par profesiju. Mēs esam nolēmuši to labot.
Tātad PVN samazinājums tomēr nozīmēs cenas samazinājumu veikalā?
Protams. Mēs esam runājuši ar lielākajiem veikalu tīkliem, ka esam gatavi piefiksēt piegādes cenas un pārdošanas cenas un piecenojumu nemainīt. Cita lieta, ka mums nav pārliecības, ka piegādes cenas paliks tajā pašā līmenī, bet tas nav mūsu jautājums - tas ir inflācijas jautājums. Mēs zinām, ka tuvākajā laikā netiek plānots, ka inflācija apstātos, jo resursu cenas pastāvīgi pieaug. Turklāt pieaug ne tikai resursu cenas, bet arī dažādas reglamentācijas, kas prasa papildu izmaksas. Kaut vai šī jaunā direktīva par mazo elektropreču savākšanu. Tās arī būs papildu izmaksas, kas gulsies uz tirdzniecību. Tāpat arī depozīttaras ieviešana, proti, kad pudeli veikalā pārdod par to pašu vērtību, ko pircējs saņem, ja atnes pudeli atpakaļ uz veikalu; tas ir ļoti dārgs pasākums un gulsies uz tirdzniecību, kaut gan formāli it kā uz ražotāju. Depozīttaras savākšana ir dārgāks pasākums nekā atkritumu šķirošana.
Ko jūs uzskatāt par pareizāku - PVN likmes vai algas nodokļu samazināšanu?
Mēs cerējām, ka valdība būs stabila un tā nodokļu politika, kas tika pieņemta, arī tiks īstenota. Mums visu laiku tika solīts, ka pirmām kārtām tiks samazināts darbaspēka nodoklis. Mēs cerējām, ka tas arī tiks realizēts, un mūs ļoti satrauc, ka notiek valdības atkāpšanās no solījumiem.
Tātad tirgotājiem vairāk interesanta ir darbaspēka nodokļu, nevis PVN likmes samazināšana?
Protams, jo tam ir vairāk plusu tirgotājiem, nemaz nerunājot par lielo plusu valstij. Vispirms tas, ka cilvēkam palielinās atalgojums. Vēl tas, ka mēs legalizējam ienākums. Samazinām darbaspēka izmaksas. Palielinām mazāk pirktspējīgo iedzīvotāju ieņēmumus. Darbaspēka nodokļu samazināšana ir taisnīgāka nekā PVN samazināšana. Bet ēnu ekonomikas samazināšana dod efektu valsts budžetam. Mēs gaidām solīto 5% darbaspēka nodokļu samazinājumu. Finanšu ministrija vienmēr ir teikusi, ka PVN ir viegli administrēt, ar darbaspēka nodokļiem ir sarežģītāk, jo tur ir liels pelēkais tirgus. Tāpēc šķiet, ka valdība tagad atkāpjas no iepriekšējiem solījumiem par darbaspēka nodokļu samazināšanu, ko finanšu ministrs Andris Vilks solīja.
Sakiet, vai tirgotāji pēc apgrozījuma veikalos jūt, ka krīze ir beigusies?
Patlaban vērojams patērētāju optimisms un apgrozījums lēnām kāpj. Tas nozīmē - vai nu cilvēkiem kļūst vairāk naudas, vai arī viņi sāk vairāk tērēt un mazāk taupīt. Labi ir tas, ka valstī turpinās tūristu piesaistes politika. Labi strādā airBaltic un citas kompānijas, kas valstij pieved tūristus. Līdz ar to tirdzniecībā ir vairāk ieņēmumu no iebraucējiem. Mēs zinām, ka austrumu tūristiem patīk Rīga kā kvalitatīvu preču un legāla sortimenta vieta. Mēs ceram, ka tas attīstīsies. Šonedēļ Rīgas domē bija investīciju padomes sēde, kurā tika nolemts atbalstīt tirdzniecības zonu attīstību Rīgā. Tas, protams, būs papildu magnēts kaimiņvalstu pircējiem šopingot Rīgā. Mēs uzskatām, ka Rīgas vicemērs Andris Ameriks un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko ar savu nostāju attīstīt Rīgu par lielāko tirdzniecības centru Baltijā dara ļoti pareizi.
Kuras no tirgotāju viedokļa ir tās galvenās lietas, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju?
Vispirms nodokļu politika. Sākot ar mums apsolīto darbaspēka nodokļu samazinājumu. Un neapšaubāmi dažādu administratīvo pārmērību likvidēšana, no kurām pēdējā kliedzošākā ir AKKA un LAIPA mantkārība. Tāpat, ja mēs zinām, ka kaimiņos uzņēmums uz sava rēķina apmaksā trīs slimības dienas, bet Latvijā - desmit.