Ģirts Rungainis,
Iespējams, mans uzskats ir diezgan ekstrēms, taču angļu valodu neuzskatu par svešvalodu. Tās nezināšana pašreizējos dzīves apstākļos būtiski sašaurina ne vien cilvēku iespējas darba tirgū, bet arī ikdienišķu funkcionalitāti, jo, nezinot šo valodu, tiek būtiski ierobežotas interneta lietošanas iespējas. Latvijai būtu jātiecas uz to, lai mēs visi zinātu četras valodas - savu dzimto, angļu, tad pēc izvēles - krievu vai vācu, kā arī spāņu vai portugāļu valodu. Pēdējā ir būtiska ar to, ka biznesa vidē palielinās Brazīlijas ietekme. Franču un itāļu valodas ir aktuālas lielā mērā tikai tūrisma un kultūras vidē. Mani novērojumi liecina, ka Latvijas uzņēmēji joprojām atpaliek no nepieciešamā valodu zināšanu līmeņa, lai arī situācija uzlabojas.
Viesturs Lieģis
Personāla atlases uzņēmuma Amrop Hever Baltics pārstāvis
Angļu valoda nepieciešama, jo tā ir starptautiska valoda sarakstē un mazāk vai vairāk starptautisko kompāniju iekšējā komunikācijas valoda, savukārt krievu valoda visvairāk nepieciešama pārdošanā, komunikācijai ar klientu. Daudzām starptautiskām kompānijām ir viena kopīga pārstāvniecība Baltijas valstīs, tad darbiniekiem ikdienā ir jāsarunājas gan ar igauņiem, gan leišiem. Ar pirmajiem pārsvarā sarunas notiek angļu valodā, ar otrajiem - kā kuru reizi, citreiz krieviski, citreiz angliski. Lai arī šobrīd valodu zināšanu līmenis, piedāvājot potenciālos darbiniekus mūsu klientiem, ir pietiekami augsts, pieļauju, ka pienāks moments, kad sākt trūkt krievu valodas speciālistu.