Daži deputāti sola, ka viņi panāks Eiropas Parlamenta lēmumu…
Jūs domājat Rubika solījumu par vēlēšanu tiesību nodrošināšanu nepilsoņiem?
Nē, tas ir Mirskis viņu sarakstā, kurš to sola. Un vēl Žuravļova sarakstā esot tāda neļķu Alīna. Viņa saka, ka mēs zinām, mēs ar Eiropas Parlamenta lēmumu visu izdarīsim. Tā ir demagoģija. Tas ir tīrais populisms, jo nav tādas kompetences, šeit var tikai ietekmēt, un to ietekmi mēs arī turpināsim. Protams, es strādāšu tajā pašā tieslietu un iekšlietu komitejā.
Jūs programmā sakāt, ka vēlaties katrai Eiropas tautai panākt tiesības lietot dzimto valodu un tiesības izglītību iegūt dzimtajā valodā. Vai tas nozīmē cīņu par krievu valodas kā otrās oficiālās valodas atzīšanu?
Kas ir tauta? Ne jebkura minoritāte ir tauta. Šī arī ir problēma. Baskiem liedz autonomiju. Viņi tiecas pēc referenduma, kurā noteiktu, ka viņi ir tauta. Runa ir par cilvēkiem, kas jau gadsimtiem dzīvo tajā teritorijā. Latvijā mūsu krievu kopiena ir jaukta. Viena ir iebraucēji, tie ir nepilsoņi. Otra ir minoritāte, kas dzīvo gadsimtiem šeit. Tādēļ tas ir vispārējais jēdziens, ko mēģinām piefiksēt rezolūcijā. Mēs to lobēsim, lai būtu atsevišķi kritēriji ne visām minoritātēm, bet tradicionālajām. Imigrantu kopienai tomēr galvenais nosacījums ir integrēties sabiedrībā. Kas attiecas uz krievu valodu, jā, mēs prasām oficiālo statusu reģionālajā līmenī.
Vai jūs redzat iespēju šajos jautājumos sadarboties ar Rubika kungu?
Tas ir atkarīgs no viņa. Es lasīju NRA viņa izteicienu. Viņš sacīja, ka nenodarbosies ar nelielas saujiņas problēmām. Redziet, tā ir viņa pieeja. Politiski mums ir ļoti lielas domstarpības ar Rubika Socālistisko partiju.
Neoficiāli Saskaņas centra cilvēki saka, ka ielika Rubiku saraksta galvgalī, lai viņš jums atņemtu balsis.
Tas tā ir, tas ir ļoti skumji. Rubikam tā ir vienīgā iespēja saņemt sociālo statusu, protams, viņam labāk iederētos Saeima. Tā ir muļķība, protams, ka joprojām saglabājas ierobežojumi. Viņš cerēja, ka 2006.gadā varēs balotēties Saeimā. Latvija neatcēla ierobežojumus viņam piedalīties. Es vairākas reizes piedāvāju apvienoties vienā sarakstā. Es pat teicu, ka nepretendēju uz pirmo vietu.
Vai jūs varētu apvienot spēkus ar citiem Latvijas deputātiem, lai cīnītos, piemēram, par Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu?
Šeit es teorētiski varētu. Esmu matemātiķe, 15 gadus strādāju Ekonomikas fakultātē. Tāpēc tomēr nepiekrītu tam, es šo to saprotu no finansēm un ekonomikas, un šajā gadījumā eiro ieviešana bez šiem kritērijiem būs katastrofa. Bet bija gadījumi, kad es balsoju kopā ar pārējiem Latvijas deputātiem. Tas bija par pakalpojumu direktīvu. Arī par brīvo darba tirgu.
Itāļu deputāta Džuljeti Kjesas nonākšana jūsu sarakstā daudziem nav saprotama, viņš EP pat ir citā grupā.
Viņš ir Itālijā pazīstams žurnālists. Viņam ir tieša pieeja avīzei La Stampa, viņš bija tās korespondents Maskavā. Ja mēs Latvijā šo nepilsoņu problēmu nepārvarēsim, tad nevarēsim tālāk virzīties. Nevar attīstīt valsti, kur viena daļa ir diskriminētā stāvoklī. Man patika raksts Delfos, kāpēc 9.maijā veterānu aizvien mazāk, bet arvien vairāk cilvēku nāk. Saprotiet, tie bērni ir pilsoņi, labi runā latviski, bet zina, ka apvaino viņu vecākus. Lai iekšēji Latvijā to pārvarētu, tas ir gandrīz neiespējami. Ja ir privileģētā grupa, tai ir ļoti grūti atteikties no savām privilēģijām. Tāpēc mums ir vajadzīgi ietekmīgi cilvēki, kas mūs var atbalstīt jebkur.Pilnu interviju lasiet portālā www.diena.lv