«Studentu skaitu katrā jomā nosaka Augstākās izglītības padome. Tur ir pārstāvji gan no augstskolu un studentu puses, gan no darba devējiem. Acīmredzot viņi ir uzskatījuši, ka ir vajadzīgs tāds speciālistu skaits,» saka bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS). Viņa pauž, ka augstākās izglītības reformas ietvaros notiks programmu savstarpēja izvērtēšana, kuras galvenais ieguvums būs kvalitāte. «Pēc tam varētu notikt programmu apvienošana - labprātīgi augstskolu starpā, bet tuvāko gadu laikā neredzu iespēju apvienot veselas augstskolas. Mums katra no tām pārstāv savu nišu,» uzskata B. Rivža. Arī pašreizējais ministrs Rolands Broks norāda, ka augstskolu apvienošana nav skatāma tikai šaurā studiju programmu pārklāšanās kontekstā. Savukārt Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa paudusi, ka tiek apspriesta iespēja apvienot augstskolas, kurās pārklājas programmas.
Budžeta vietu sadalījuma pārskatīšana un piemērošana darba tirgus tendencēm būtu komplekss un pakāpenisks pasākums, uzskata augstskolu rektori. «Viena no lielākajām perspektīvām varētu būt inženierzinātnes, kur arī varētu palielināt valsts finansētās studiju vietas, bet skolēnu sagatavotības līmenis šādām studijām šobrīd nav atbilstošs. Patiesībā nav arī daudz uzņēmumu, kas vēlētos ņemt šos studentus praksē,» saka Ventspils Augstskolas rektora vietas izpildītājs Aigars Krauze.
«Mēs esam pasūtījuma izpildītāji, tāpēc valstij jādod konkrētāks nepieciešamo speciālistu pasūtījums, lai viņus varētu iesaistīt darba tirgū,» saka V. Daukšte. Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, viņa vadītajā mācību iestādē studentus darba devēji mēdzot uzrunāt jau studiju laikā un pakāpeniski integrēt darbavietā. Viņš rosina, ka jaunos speciālistus varētu nodarbināt un atturēt no emigrēšanas ar līgumu palīdzību, kas noteiktu konkrēta laika posma strādāšanu valstij vajadzīgā darbvietā. Daži RSU rezidentūras studenti esot parakstījuši līgumus ar Veselības ministriju, paredzot, ka pēc studiju beigšanas būs jāstrādā valstij nepieciešamā darbā. Atteikšanās gadījumā ir jāatmaksā no valsts budžeta tērētie līdzekļi.
Šādu risinājumu uzteic arī citu augstskolu rektori, tomēr vienlaikus viņi ir nobažījušies par valsts spēju nodrošināt darbvietas. «Jautājums ir par to, vai darba tirgus un darbvietu radīšana, par ko ir atbildīgas citas iestādes, spēs nodrošināt absolventiem nepieciešamās darbvietas,» līdzīgu viedokli pauž arī R. Broks. Viņš uzsver, ka Latvija ir Eiropas Savienības izglītības un darba tirgus kopējā telpā.
Budžeta vietu sadalījumu studiju tematiskajās jomās atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajām vidēja termiņa darba tirgus prognozēm nosaka Augstākās izglītības padome. Padomes viedokli par izmaiņām Dienai neizdevās uzzināt, jo tās priekšsēdētājs Jānis Vētra slimības dēļ nevarēja sniegt savu komentāru.