Finanšu ministrijas sagatavotajā Ministru Kabineta noteikumu projektā «Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām» ietvertā iecere sakārtot azartspēļu nozari un cīnīties pret nelicencētu uzņēmējdarbību ir atbalstāma, taču neizpratni raisa ideja noteikt vairākus pienākumus privātajiem komersantiem, lai bloķētu piekļuvi azartspēļu interneta vietnēm, kuras Latvijā nav licencētas, jo tas faktiski ir valsts uzdevums.
IKT uzņēmēji nekritizē valdības vēlmi novērst nelegālas uzņēmējdarbības iespējas Latvijā. Tomēr nevaram nepaust kritiku, ka šādi nopietni pasākumi tiek gatavoti bez rūpīgas iedziļināšanās reālajā situācijā un neņemot vērā uzņēmēju viedokli. Laikā, kad valdība vārdos aktīvi uzsver atbalstu vietējam biznesam, šādi tiesību akti rāda pretējo - uzņēmējiem plāno uzlikt jaunu birokrātisku un arī finanšu slogu. Diemžēl šīs papildu izmaksas IKT nozares uzņēmējiem nāksies iekļaut pakalpojumu cenā, kas ietekmēs arī patērētājus, kā arī nozares attīstību kopumā.
Pēc Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) aprēķiniem, iecerēto prasību realizēšana komersantiem izmaksās ievērojamus finanšu līdzekļus - piemēram, pēc viena no LIKTA biedru provizoriskiem aprēķiniem, šo prasību izpilde viņam izmaksātu vismaz 6,8 miljonus eiro. Turklāt aprēķinos nav iekļautas uzturēšanas, personāla apmācības un iekārtu uzstādīšanas pakalpojumu izmaksas, kas gala summu var palielināt par 20%! Mazākajiem IKT komersantiem šie izdevumi būtu mazāki, bet tas nemaina lietas būtību. Tas nav godīgi ne pret uzņēmējiem, ne IKT pakalpojumu saņēmējiem.
Cīņa pret likumpārkāpējiem ir viena no valsts funkcijām, ko privātais sektors tai ir uzticējis darīt. Policijai mēs nemaksājam papildus par degvielu, telpām, interneta pieslēgumu, lai tā varētu veikt savus pienākumus. Atsevišķās jomās ir ieviestas valsts nodevas, bet tās maksā privātpersonas, kas vēlas saņemt konkrētu pakalpojumu. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IAUI) arī būtu jāveic valsts funkcija, ko valstij jāfinansē no nodokļos iekasētajiem līdzekļiem un/vai šīs jomas komersantiem - azartspēļu organizatoriem. Tā kā nelicencēto azartspēļu apkarošanas pasākumu izmaksas ir lielas, valstij jāizveido mehānisms, kā atlīdzināt komersantiem izmaksas, vai jāizvēlas citas metodes. Līdz šim piedāvātie tiesību aktu projekti neko tādu neparedz.
Būtiski - lietotāji, kas pēkšņi vairs nevarēs atvērt sev zināmas tīmekļa vietnes, vērsīsies pie saviem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem būs jātērē savus resursus, lai izskaidrotu situāciju, kas tomēr būtu jādara IAUI. Vietņu piekļuves bloķēšanas pienākums skars vairāk nekā 400 Latvijā reģistrētu elektronisko sakaru komersantu. Šobrīd to pārvaldītā infrastruktūra nav paredzēta interneta vietņu bloķēšanai.
* LIKTA prezidente