Turp dodas visi mūsu labākie mūziķi un aktieri, koncertu vadītāji, visur tiek translēta Valsts prezidenta uzruna un ir vienots scenārijs, lai tiešraides Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio (programmā Klasika) aptvertu visus novadus. Šoreiz ir pieci koncerti: līdzās koncertam Rīgā Nacionālajā teātrī notiks saturā ļoti dažādi, tomēr vienoti koncerti Cēsīs, Kuldīgā, Krāslavā un Aucē. Visur ieeja brīva, Rīgā gan klātienē aicinot tikai Valsts prezidenta ielūgto publiku.
Rada notikuma sajūtu
«Vecākiem jāapzinās, ka tikko viņš bērnu aizved mācīties mūziku, uzdevums numur viens būs spēlēt 18. novembrī - tad, kad citiem ir brīvdiena. Manuprāt, tā ir katra mūziķa svēta lieta. Esmu pateicīgs visiem, kuri ne tikai gozējas Rīgā TV kameru priekšā, bet brauc uz Auci, Cēsīm, Krāslavu, Kuldīgu. Šajos gados svētku koncerti notikuši jau 15 Latvijas vietās: Rēzeknē, Mazsalacā, Smiltenē, Strenčos un citur. Ir labi apzināties, ka, piemēram, mūsu Radio koris starp saviem koncertiem Amsterdamas Concertgebouw un Elizejas lauku koncertzālē Parīzē nesmādē arī Auci. Nav svarīgi, cik šī pilsēta ir liela, jo nozīmīga ir katra,» Guntars Ķirsis uzsver vēlmi kaut reizi gadā pievērst uzmanību kādai mūsu pilsētai un cilvēkiem - kāda ir viņu ikdiena, un kā viņi pārvar grūtības, kādas dzīve piedāvā. «Pilsētas ir ļoti sakoptas, to nevar nepamanīt. Kad turp dodas zināmi mākslinieki, tas arī rada notikuma sajūtu. Cenšamies iesaistīt arī vietējos mūziķus, korus.» Šoreiz pēc Valsts prezidenta ierosinājuma koncertos Rīgā un Krāslavā īpaši izcels Ineses Galantes fonda rīkotā jauno talantu konkursa uzvarētājus. Uzstāsies arī prezidenta kancelejas rīkotā skolēnu konkursa Mana kā Valsts prezidenta uzruna uzvarētāji.
Patriotismu vēl mācāmies
«Man ir pilnīgi skaidrs, ka Valsts prezidenta kancelejas rīkotajos 18. novembra koncertos ir jāskan latviešu mūzikai. Kad tad vēl, ja ne valsts svētkos? Un nevajag man stāstīt, ka latviešu mūzika ir šāda vai tāda. Mums ar to jālepojas,» uzskata Guntars Ķirsis. Atmiņā glabājot Latvijas Radio un Televīzijas un džeza orķestra skaņu, viņš izmantojis iespēju uz skatuves salikt kopā Latvijas Radio bigbendu, kurš ar šo gadu jau strādā Latvijas koncertu paspārnē, ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga. «Tas būs kaut kas jauns, tieši šim koncertam par godu veidots, un es ceru, ka šādu kombināciju dzirdēsim arī turpmāk.» Abu orķestru kopspēlē skanēs Raimonda Paula dziesmas (solisti Kristīne Prauliņa un Intars Busulis), melodijas no filmām Kārkli pelēkie zied, Zem apgāztā mēness, Pie bagātās kundzes. Visu vainagos R. Paula jaunākais opuss - ar Knuta Skujenieka dzeju komponētā dziesma Es nāku no mazas tautas. «Manuprāt, vislabāk ir tad, ja nevis ļoti analizējam koncerta sastāvdaļas, bet - ja rodas svinīga svētku sajūta un cilvēki ir gatavi izdarīt kaut ko labāku nekā līdz šim. Patriotismu jau vēl tikai mācāmies, valstiski šos svētkus svinam tikai divdesmit gadu, un to nevar salīdzināt ar patriotismu Bastīlijas ieņemšanas dienā Francijā vai karalienes dzimšanas dienu Anglijā,» norāda G. Ķirsis. Viņaprāt, «jābūt patriotam neatkarīgi no tā, kādā ekonomiskā stāvoklī ir mūsu valsts. Man ir ļoti sāpīgi, dzirdot cilvēkus sakām: man ar šo valsti vairs nav nekāda sakara. Ir grūti izprast, kā pāris prombūtnes gados var zaudēt sakaru ar valsti. Un kā trimdas latvieši to spēja saglabāt vairāk nekā pusgad-simtu»?