Var izšķirt viena balss
2009. gada dati liecina, ka Latvijā ir ap 430 000 luterāņu, no kuriem aptuveni desmitā daļa - 43 000 - aktīvi piedalās draudžu dzīvē. Salīdzinājumam - Romas Katoļu baznīca lēš, ka Latvijā ir ap 500 000 katoļu. LELB ir 290 luterāņu draudžu, kurās kalpo aptuveni 150 mācītāju un 30 evaņģēlistu. Baznīcas augstākā lēmējinstitūcija ir Sinode, saskaņā ar tās lēmumiem LELB pārvalda Virsvalde. Sinode pulcējas vismaz reizi trijos gados, un tās dalībnieki ir arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes locekļi, prāvesti, draudžu mācītāji un palīgmācītāji, mācītāju pienākumu izpildītāji un draudžu delegāti - draudžu priekšnieki vai citas draudžu pilnvarotas personas. Šī Sinode ir īpaša, jo pirms tās izraisījusies diskusija un asā kritika arhibīskapam noveda pie J. Vanaga paziņojuma: «Kaut arī mūsu Satversme neparedz bīskapu pārvēlēšanu vai pilnvaru pagarināšanu, esmu nolēmis lūgt Sinodei norādījumu, vai man turpināt kalpot pašreizējā amatā vai ne. Ceru no baznīcas sadzirdēt Dieva balsi un lūdzu arī sinodāļus jautāt par to Dievam.» A. Misāne norāda, ka šāds uzticības balsojums ir ļoti neparasts un tam var būt negaidīts rezultāts: «Kad savulaik ievēlēja pašu J. Vanagu, daudzi bija izbrīnīti, jo iepriekš bija izskanējušas citas kandidatūras, bet visi atteicās. Arī tagad visu var izšķirt pat viena balss. Pozitīvs balsojums J. Vanagam dotu citu stabilitāti. Viņš pats saprot, ka baznīcai ir jāmainās, arhibīskapam ir mazāk jānodarbojas ar administratīviem jautājumiem, jo daudzie pienākumi nav nākuši viņam par labu.» J. Vanagam pārmests, ka viņam nav laika uzklausīt draudžu pārstāvjus. Kritika, gan vairāk no malas, pausta arī arhibīskapa konservatīvajai nostājai sieviešu ordinācijas jautājumā, kā arī paustas aizdomas, ka viņš pārāk tuvinās katoļiem. Toties konservatīvais spārns J. Vanagu uzskata par pārāk maigu.
Konflikts naudas dēļ
Tieši LELB finanšu problēmas sašūpojušas arhibīskapa pozīcijas. Nekustamo īpašumu krīzes dēļ izgāzās garīdznieku atalgojuma sistēma, kas paredzēja pārdot nekustamos īpašumus 20 miljonu latu vērtībā, iegūto naudu nododot apsaimniekošanā ASV Misūri Sinodes luterāņu baznīcai. Šā gada pavasarī tika pieļauts, ka nebūs naudas, ko maksāt mācītājiem. «Finanšu grūtības iedarbojās kā katalizators, aktivizējot diskusiju, radot jautājumus, meklējot atbildes arī par citiem, baznīcas dzīvi daudz vairāk veidojošiem aspektiem nekā tikai finanses. Jautājums ir nevis par uzticības izteikšanu vai neizteikšanu arhibīskapam vai par viņa atkāpšanos no amata, bet par to, vai baznīcas vadība un pārvalde ir gatava uzņemties pilnu atbildību par kļūdām un nepilnībām šajos baznīcas dzīves tik svarīgajos aspektos un piedāvāt jaunu redzējumu problēmu risināšanā, un veikt būtiskas un dziļas pārmaiņas baznīcas garīgā un pastorālā, kā arī saimnieciskā vadības un pārvaldes veidā un metodēs,» situāciju raksturo LELB Rīgas iecirkņa prāvests Linards Rozentāls, neslēpjot, ka tieši Rīgas iecirkņa mācītāji izteikušies par nepieciešamību mainīt LELB Satversmi un paredzēt iespēju pārvēlēt arhibīskapu, nevis ievēlēt uz mūžu.
LELB saimnieciskā puse ir Virsvaldes pārziņā, un tās sekretāra p. i. Rīgas arhidiecēzes bīskaps Guntars Dimants norāda, ka milzīgais finanšu deficīts ir likvidēts, pārdodot bijušās Lutera akadēmijas ēku Doma laukumā 1, kas ļāvis nodrošināt baznīcas darbību vismaz uz trim četriem gadiem. «Saimnieciskās problēmas nav primārās. Ja attiecības ir labas, arī kāpostu virums ir diezgan labs, lai paēstu, bet pie naida arī labi barots vērsis negaršo,» tēlaini izsakās G. Dimants un atzīst, ka pārmetumus arhibīskaps saņem no visām pusēm, kas liecina par viņa neitralitāti. Viņš gan nedomā, ka uzticības balsojuma gadījumā J. Vanags «pievilks skrūves» un izrēķināsies ar opozīciju, jo tas nozīmētu sitienu tiem draudžu locekļiem, kas ir opozicionāri noskaņoto mācītāju draudzēs.
Liepājas arhidiecēzes bīskaps Pāvils Brūvers uzskata, ka lieli satricinājumi nav gaidāmi, jo problēmas jau iepriekš pārrunātas mazāka mēroga sanāksmēs un pirmās emocijas ir pārskrējušas. J. Vanags esot spējis samierināt savstarpēji ļoti atšķirīgus luterāņu grupējumus, un, ja viņš aizietu, «tas būtu ļoti smags laiks un pilnīga LELB sadalīšanās». Kritika parasti izskanot LELB mājaslapā internetā, turklāt anonīmi, atklātu J. Vanaga kritiķu esot pāris procentu, tomēr, «ja maisam gals vaļā, var izbirt kas vairāk».