Likumprojektu jau paspējuši kritizēt investori, sakot, ka tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu. «Vai tā ir paredzēts valstī ieviest tiesisko paļāvību, ka, ja tu esi iegādājies īpašumu, kuram teritorijas plānojumā ir noteikts lietošanas mērķis, un tu par to maksā nekustamā īpašuma nodokli, tomēr nevari realizēt biznesa ideju tikai tāpēc, ka 7-15% iedzīvotāju, kuri dzīvo novada pretējā galā, var nobalsot pret tavu ieceri?» laikrakstā Dienas Bizness retoriski jautājusi vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Savukārt Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Armands Krūze prognozējis, ka nemitīgā parakstu vākšanā par kārtējo referendumu dzīvos Jūrmala.
«Parastam cilvēkam nebūtu skaidrs, kur pašvaldības pilnvaras sākas un beidzas, un tad viņi ierosinātu lietas valstiskā līmenī,» bažījas Rīgas centrā sastaptais Harijs Rozenšteins. Pašvaldībās bieži varēšot saskarties ar naudas nelietderīgu izmantošanu. Domes atlaišana ir aktuāla tēma, jo korupcija pašvaldības līmenī ir plaši izplatīta, saka Harijs. Toties Renārs neko nezina par likumprojektu, taču saka, ka neko labu par pašvaldības deputātiem neesot dzirdējis. «Ja viņi sāk taisīt kādas špāses, ir tikai loģiski, ka ir dota iespēja arī atlaist. Ko tad gaidīt tos četrus gadus - lai visu iztīrītu pa tīro?» viņš izsakās. Sastopu puisi un meiteni, un sarunas gaitā atklājas, ka puisis, kuru sauc Andrejs, brauc strādāt uz Norvēģiju. Meiteni sauc Kristīne, un viņa paliks Latvijā. Pašvaldības referenduma ideju viņa atbalsta, bet par pašreizējās Rīgas domes atlaišanu gan nebalsotu, viņu tās darbs apmierina. Andrejs gan piebilst - pārvēlēt neesot jēgas, tos pašus atkal ievēlēšot. Daina gan ir citās domās - kāpēc neatlaist, ja tautai būtu tāda vara? Viņa ietu un balsotu par Rīgas domes atlaišanu, ja šāda iniciatīva būtu. Velta ir rūjieniete, un turienes vietējo pašvaldību viņa atlaist negribētu. «Cilvēki Latvijā ir diezgan pasīvi, nedomāju, ka kaut kas ļoti aktīvi notiktu,» viņa saka.