Anonīmie draudi izvarot
Jaunākais skandāls, kas licis aktīvistiem aicināt pēc stingrākas sociālo tīklu uzraudzības, saistīts ar pasaulē iecienīto mikroblogošanas vietni Twitter. Viss sākās ar sieviešu tiesību aktīvistes iebildumiem, ka uz Lielbritānijas naudas banknotēm, atskaitot karalieni Elizabeti II, attēloti tikai vīriešu portreti. Karolīna Kriado-Peresa savāca 35 tūkstošu cilvēku parakstus un vērsās Anglijas Bankā, aicinot atvēlēt vietu uz naudaszīmēm vēl kādai britu vēsturē ievērojamai sievietei.
Banka lūgumu uzklausīja un lēma, ka no 2017. gada desmit mārciņu banknotes rotās britu literatūras klasiķes Džeinas Ostinas portrets. K. Kriado-Peresa to nodēvēja par brīnišķīgu dienu visām sievietēm, taču tā izvērtās par dienu, kurā aktīviste kļuva par virtuālo uzbrukumu un draudu upuri. Vietnē Twitter viņa saņēma ziņojumu gūzmu, kurā sievieti piedraudēja izvarot un pat nogalināt. Vēstījumu bija tik daudz, ka katru minūti pienāca kāds jauns draudpilns ziņojums, K. Kriado-Peresa atklāja laikrakstam The New York Times.
Aktīviste ziņoja par draudiem Twitter vietnes uzturētājiem un «retvītoja» jeb izplatīja tālāk sev adresētos naidpilnos vēstījumus, tādējādi piesaistot plašāku sabiedrības uzmanību. Viņu publiski aizstāvēt metās citas sievietes, arī parlamenta deputāte Stella Krīsija, taču dāmas pretim saņēma līdzīgu draudu gūzmu.
«Es tevi izvarošu rītvakar pulksten deviņos. Varam tikties tavas mājas tuvumā?» vēstīja viens no ziņojumiem, ko deputātei adresēja kāds Twitter lietotājs, kas maskējies aiz izdomāta vārda.
Policijai izdevies aizturēt divus aizdomās turamos, abi ir vīrieši vecumā no 21 līdz 25 gadiem. Taču policija ir pārliecināta, ka naidpilnos komentārus rakstījuši arī citi cilvēki, kurus vilina interneta anonimitātes piedāvātās iespējas «nolaist tvaiku».
Britu sievietēm adresētais draudu vilnis izsauca sašutumu par to, kādēļ vietnē Twitter lietotājiem nav iespējas ziņot par šādiem pārkāpumiem. Pāris dienu laikā vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku internetā parakstīja petīciju, kas mudina Twitter izveidot īpašu funkciju, lai vietnes lietotāji var ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem. Britu parlaments aicinājis pie sevis ierasties Twitter pārstāvjus, lai uzklausītu, kā viņi plāno vērsties pret šādiem uzbrukumiem.
Twitter vadība solījusi ņemt vērā pārmetumus. Tā uzsvēra, ka gandrīz pirms mēneša izveidota iespēja ziņot par tvītiem, kas satur draudus, taču tā diemžēl pieejama tikai viedtālruņu iPhone lietotājiem. Tomēr kompānija darīšot visu iespējamo, lai jau drīzumā tā būtu pieejama arī lietotājiem, kas Twitter aplūko datorā vai cita modeļa telefonos.
Sašutušie cilvēki nesaprot, kādēļ tas nav izdarīts jau agrāk, un pagājušo svētdienu pat bija izsludinājuši kā Twitter boikota dienu. Proti, iebilstot pret sociālajā tīklā virmojošo vardarbību, aktīvisti aicināja 24 stundas neizmantot Twitter.
Neviens nav pasargāts
Šī nav pirmā reize, kad cilvēki kļuvuši par anonīmu uzbrucēju upuriem sociālajos tīklos. Lai gan jaunākajā Twitter skandālā draudi adresēti tikai sievietēm, no tiem nav pasargāts neviens. Bieži par uzbrukuma mērķi kļūst etnisko un reliģisko minoritāšu pārstāvji un homoseksuāļi.
Uzbrucējs izvēlas kādu konkrētu iezīmi, ar ko vērsties pret savu upuri, ziņu aģentūrai AP skaidroja Lenkasteras Universitātes lektore Klēra Herdekere, kura pēta agresiju internetā. «Ja tu esi musulmanis, tā būs islāmofobija. Ja tu esi gejs, tā būs homofobija,» stāsta pētniece.
Arī citi sociālie tīkli kritizēti par nepietiekamu cīņu pret naidpilniem vēstījumiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijā bāzētais Ask.fm. Tajā iespējams anonīmi uzdot reģistrētajiem lietotājiem jautājumus. Tīkls iemantojis lielu popularitāti Īrijā un Lielbritānijā, kur Ask.fm paustu personisku apvainojumu dēļ pašnāvību izdarījuši vismaz seši pusaudži.
Normu pārkāpēji eksistējuši un eksistēs vienmēr, taču interneta piedāvātā anonimitāte arvien vairāk sarežģī iespējas pārkāpējus apturēt. Turklāt aicinājumi stingrāk kontrolēt sociālos tīklus noveduši pie jaunām domstarpībām par to, kas ir vārda brīvība internetā.
«Mēs esam tajā agrīnajā posmā, kurā vēl tikai domājam, kā pret to attiekties no sociālā, kultūras un juridiskā skatpunkta,» NBC News uzsvēra Ņujorkas pilsētas universitātes žurnālistikas profesors Džeremijs Čeplans un norādīja, ka nāksies pielikt lielas pūles, lai vienotos par internetā pieļaujamās uzvedības normām.