Manā uztverē nav pamata uztraukumam. Skatīsimies vispirms varbūt uz to jautājumu par ASV lēmumu neturpināt ar pretraķešu aizsardzības sistēmu, es domāju, ka lēmums neietekmē Latvijas drošību, jo tā ir NATO dalībvalsts un šis jautājums tiek skatīts plašākā NATO kontekstā. Tur bija arī daudz jautājumu par sistēmu kā tādu.
Otrkārt, attiecībā uz tām lielajām mācībām, kuras notiek tuvu pie NATO austrumu robežas, pie mūsu robežas, tad atkal es teiktu, ka mums ir jāvēro, kas notiek, bet tajā pašā laikā es nesaskatu, ka ir iemesls uztraukties. Šīs mācības ir vērienīgākas nekā tās, kas notika Gruzijā, pirms Krievija militāri uzbruka Gruzijai. Taču mums ir jāatceras, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, mēs esam daļa no kolektīvās drošības un aizsardzības sistēmas. Mums nav pamata uztraukties.
Ja atgriežamies pie ASV politikas, šķiet, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā prezidenta Džordža V.Buša administrāciju tagadējā vairs nav tik ieinteresēta Austrumeiropā.
Tā ir šķietamība. Ir pāragri nākt ar secinājumiem. Ja atceramies, kā notika pirmā saskarsme ar jauno administrāciju, tā bija ļoti pozitīva. Tas bija Strasbūras un Kēlas NATO samita laikā pavasarī, un tās indikācijas un paziņojumi no paša prezidenta bija visnotaļ pozitīvi. Tā ka es domāju, ka ir pāragri nākt pie kādiem negatīviem secinājumiem par šo administrāciju.
Ja runājam par NATO, tikai pērn tika sākts nopietni domāt par to, ka Baltijas valstīm nav savas aizsardzības stratēģijas. Cik tālu ir ar to tikts?
Pirmās indikācijas bija pozitīvas, jo jautājums par NATO plāniem attiecībā uz Baltijas valstīm tika aktualizēts pēc notikumiem pagājušā gada augustā, kad Krievija uzbruka Gruzijai, un šis jautājums ir NATO un ASV redzeslokā. Pieļauju, ka šis būs jautājums, ko mēs ar ASV aizsardzības sekretāru pārrunāsim šonedēļ, kad ar viņu tikšos Vašingtonā.
Ko vēl esat plānojis ar viņu pārrunāt?
Domāju, ka šo jautājumu par raķešu aizsardzības vairogu sistēmu, par stratēģisko koncepciju, kur mūsu bijušais pārstāvis NATO un ASV Aivis Ronis ir iecelts par Baltijas valstu pārstāvi šajā grupā. Mēs uzsvērsim, ka ļoti nepieciešams uzsvērt kolektīvās drošības principu un piektā panta principu. Dabīgi mēs apliecināsim, ka mēs uzturēsim savu iesaisti svarīgākajā NATO operācijā Afganistānā.
Ko jūs domājat par nesenajiem NATO ģenerālsekretāra izteikumiem par to, ka būtu iespējama ciešāka sadarbība ar Krieviju un, iespējams, būtu jāveido jauna drošības arhitektūra Eiropā?
Protams, ir ļoti svarīgi mēģināt ciešāk sadarboties ar Krieviju. Taču vajag divus partnerus, lai dejotu tango, mēs esam redzējuši, ka Krievija kā partnere brīžiem ir diezgan sarežģīta. Bet es apsveicu jaunā ģenerālsekretāra centienus panākt lielāku sadarbību. Mūsu līdzšinējā pieredze gan liecina, ka nebūs tik vienkārši virzīt šo sadarbību uz priekšu. Te mēs atkal nonākam pie pagājušā gada augusta notikumiem, kas tik tiešām veicināja to, ka gan NATO, gan ES ieturēja pauzi attiecībās ar Krieviju.
Jūs vairākas reizes pieminējāt pagājušā gada augusta notikumus. Tieši kā tie ietekmēja Latvijas drošību?
Es teiktu, ka ne tikai Latvijas drošību, bet drošības situācija Eiropā mainījās pēc šiem notikumiem. Mūsu kaimiņvalsts iebruka suverēnā kaimiņvalstī, izmantojot kā ieganstu to, ka aizstāv savus pilsoņus Gruzijas teritorijā. Šāds notikums nebija bijis kopš aukstā kara beigām. Tā bija diezgan rūgta pamācība visai Eiropai un NATO, ka šāda lieta var notikt mūsdienās.
Vai budžeta griešanā netiek piemirsta drošība?
Valdībai bija nepieciešams noteikt prioritātes gan veselības reformām, gan izglītībai un iekšējai drošībai, kas dabīgi nozīmēja, ka aizsardzība palika mazliet zemāk tajā sarakstā. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, un tas ir bijis arī valdības uzstādījums, ka Latvija varēs pildīt savus uzdevumus attiecībā uz valsts aizsardzību, starptautiskajām saistībām.
Ko jūs teiktu tiem, kas saka, ka, atsakoties no misijas Afganistānā, varētu ietaupīt līdzekļus?
Mūsu līdzdalība maksā apmēram 12 miljonus latu gadā, un tas ir arī šīs valdības deklarācijā, ka mūsu līdzdalība operācijā Afganistānā jāuztur. Protams, īpaši pēdējos mēnešos tie izaicinājumi un upuri, kas bijuši gan Latvijai, gan citām pusēm, ir bijuši lieli. Taču tanī pašā laikā ir skaidrs, ka, pateicoties šai operācijai, NATO nodrošināja demokrātijas attīstību Afganistānā, augustā notika prezidenta vēlēšanas, un ir bijušas ļoti lielas izmaiņas gan infrastruktūrā, meitenes tagad var iet skolā, izbūvēti ceļi, akas ir raktas. Tas mērķis ir, protams, uzlabot drošības situāciju. Apmācīt civilos un militāros drošības spēkus, lai afgāņi paši var pārņemt uzdevumus savā valstī.
Kas bez misijas Afganistānā vēl ir tā sarkanā līnija, pie kuras jūs paliktu pat tad, ja vēl būtu jāsamazina līdzekļi?
Esmu izvirzījis vēl divas prioritātes. Viens ir pabeigt sāktos lidlauka izbūves darbus Lielvārdē, jo tie ir saistīti ar lielām NATO investīcijām 32 miljonu latu apmērā. Šis projekts arī nodrošina 200 darbvietas Latvijas uzņēmumam Binders, kas uzvarēja konkursā jauna skrejceļa būvei Lielvārdē. Šis lidlauks būs atbalsts Rīgas lidostai, tas arī varēs uzņemt NATO sabiedroto spēkus. Tā ir otrā prioritāte. Trešā prioritāte būs nodrošināt nākamgad dažas svarīgas apmācības Latvijas teritorijā, kas būs kopā ar Baltijas valstīm un sabiedrotajiem.
Pēdējā laikā NBS nonākusi sabiedrības uzmanības centrā ar negatīvām ziņām. Gan kuģu lieta, gan lielie invaliditātes pabalsti. Vai NBS ir viss kārtībā?
Ja mums ir vienība ar 5100 cilvēkiem, tad neapšaubāmi visās jomās parādās problēmas, taču kopumā es gribu uzsvērt, ka esmu gandarīts par NBS profesionalitāti. Esmu pārliecinājies mūsu vizītes laikā Afganistānā par to, cik ļoti profesionāli mūsu karavīri veic uzdevumus, un viņi tiek ļoti augstu vērtēti arī no sabiedroto puses. Jebkurā brīdī šis ir galvenais uzdevums, ka piedalāmies un piedāvājam saviem sabiedrotajiem atbalstu. Piedalāmies Afganistānas demokrātijas attīstībā. Mūsu karavīri riskē ar savu dzīvību šajā ļoti bīstamajā situācijā. Es gribu izmantot situāciju un pateikties viņiem par to, ko viņi dara šajā operācijā.
Tajā pašā laikā ir skumji, ka ir bijušas nekārtības dažās vietās sistēmā. Jautājums par kuģu iegādi bija valdības uzmanības lokā, un es uzskatu, ka tas bija pareizs valdības lēmums atbrīvot iepriekšējo komandieri no amata. Attiecībā uz izmaksām invaliditātes jomā. Arī šis jautājums ir bijis manā redzeslokā, kopš es kļuvu par ministru, un sistēma ir mainīta tā, lai šie karavīri turpmāk saņemtu ierobežotas summas par invaliditāti. Konstatēts, ka, atvaļinoties no NBS, bija gadījumi, kad karavīri izmantoja iespēju varbūt tā kā negodīgā veidā iegūt sev kādus lielākus labumus, nekā patiesi pienāktos.
Kas vēl nonācis jūsu redzeslokā?
Es uzskatu, ka galvenais ir panākt to, ka aizsardzības jomā netiek nelietderīgi izmantoti valsts un iedzīvotāju līdzekļi. Arī tāpēc es pašā sākumā nolēmu iesaistīt manā birojā vienu no redzamākajiem ekspertiem korupcijas risku apzināšanas jautājumos profesori Rasmu Kārkliņu, kura uzrakstījusi grāmatu par korupciju Austrumeiropā.
Vai esat novērsuši kādus korupcijas riskus?
Mēs strādājam pie tā, lai uzlabotu šo sistēmu, lai ir grūtāk darboties pretvalstiski un nelietderīgi izmantot līdzekļus. Protams, ir gadījums ar Aizsardzības valsts īpašumu aģentūru. Pagājušajā gadā šīs aģentūras vadība nelietderīgi izmaksāja prēmijas. Līdz ar to mēs pēc izmeklēšanas par šo gadījumu uzlikām disciplināru sodu šīs aģentūras vadībai. Es arī konstatēju, ka šīs aģentūras modelis ir tāds, ka tā ir tāda neatkarīga vienība, kura dzīvo savu dzīvi. Līdz ar to mēs kā Aizsardzības ministrija varējām tikai konstatēt faktus. Es jau esmu iesniedzis valdībai priekšlikumu taupīšanas nolūkos šo aģentūru likvidēt kopā ar aģentūru Tēvijas Sargs. Funkcijas, ko veic šī aģentūra, kas saistās ar īpašuma iegādi un aģentūrām, kas saistās ar īpašuma apsaimniekošanu un iegādēm, mēs tātad pārveidosim un tās funkcijas atradīsies pie Aizsardzības ministrijas jaunas iestādes veidā. To darot, mēs ietaupīsim 1,5 miljonus latu, būs 150 darbvietu mazāk. Šis solis būtu ļoti svarīga sastāvdaļa no Aizsardzības ministrijas strukturālajām reformām.
Vai reformas paredzētas arī NBS?
Tās jau iet pilnā sparā. Pamatā ir runa, ka mēs izveidojam astoņu štābu vietā vienu, jo izskatījās tik tiešām, ka administratīvais un augstākās vadības slānis bija par biezu. Mēs esam samazinājuši štābu skaitlisko sastāvu, NBS un Aizsardzības ministrijas plānošanas jautājumus esam apvienojuši.
Kad gāja diskusijas par jūras spēku komandiera Pavloviča atstādināšanu, tad bija brīdis, kad NBS komandieris nāca klajā ar paziņojumiem, radot sajūtu, ka viņš nostājas pret jums. Vai esat apmierināts ar NBS komandiera darbu?
NBS komandieris tika nostādīts grūtā situācijā, jo tajā dienā tika izsaukts uz MK sēdi. Viņš godīgi atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem. Es nevaru teikt, ka mūsu attiecības ir pasliktinājušās tāpēc, ka mums bija atšķirīgi uzskati šajā jautājumā. Mēs šos uzskatus pārrunājām, es konstatēju, ka Maklakovs pilnībā izprot jautājumu par civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem.
Jūs ienācāt politikā no diplomātijas. Vai ir kas jūs pārsteidzis lēmumu pieņemšanas mehānismā, šīs korporatīvās saites, par kurām visi runā?
Kļūšana par aizsardzības ministru bija negaidīts solis. Tie, kas mani izvirzīja, uzskatīja, ka man ir pietiekami labas zināšanas par jomu. Dabīgi, ka politiskā dzīve Latvijā ir sarežģīta, bet tajā pašā laikā es esmu gandarīts būt premjera Dombrovska valdībā. Ja paskatāmies atpakaļ uz laika posmu, kopš valdība sākusi strādāt, tad esam nokļuvuši nost no bezdibeņa malas. Ir lielāka politiskā stabilitāte, un es uzskatu, ka šai valdībai būtu jāstrādā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.