Attiecībā uz vīnu ballītēm man ir daži triki. Lai kā gribētos iznesties un servēt smalkus, visiem zināmus vīnus, nu, piemēram, šampanieti (īsto), kādu burgundieti vai barolo - nevajag! Ja vien jums nepieder elegants laineris un ballīte nenotiek uz klāja ar skatu uz Montekarlo, atslābstiet. Ballītēs jārīkojas viltīgāk. Visvienkāršākais variants, protams, ir uz terases nolikt trīslitrīgo vīna paku ar krāniņu (dažās, starp citu, mēdz būt pieņemami vīni), lai katrs pats tiek galā. Bet, pieņemot, ka gribat kaut nedaudz radīt vīnu zinātāja iespaidu, būs nedaudz jāiedziļinās.
Pirmkārt, ballītes vīns nedrīkst būt dārgs. Ballītes var ieilgt, un tad tas jau draud ar finansiālām nepatikšanām. Otrkārt, labsajūtas radīšanai pilnīgi obligāts ir vīna stāsts - piemēram, par attiecīgo vīnogu, apelāciju, ražotāju vai kāpēc izvēlējāties tieši šo vīnu. Nepārprotiet, jums nav jāgatavo prezentācija un stāsts nedrīkst būt enciklopēdisks, drīzāk kāds joks, fiška, ko vajadzētu iegaumēt, lai varētu bez aizķeršanās īstajā brīdī izspēlēt. Treškārt, metot smalkumus pie malas, vīnam jābūt absolūti dzeramam un, lai man piedod visi snobi, garšīgam. Vienkārši salejam, un visiem viss uzreiz patīk. Wow!
Tad, lūk, savai skābu kāpostu, cūkgaļas pavēderes, jauno kartupeļu un citu ne mazāk eksotisku sastāvdaļu festivāla ugunskura zupai izlīdzējos ar vienu tādu balto un vienu sarkano vīnu. Abi atbilst visiem vasaras ballīšu likumiem - nav pārmērīgi dārgi, ir uzreiz dzerami, abiem komplektā nāk stāsti. Lasiet, baudiet un stāstiet tālāk.
Domaine des Echardieres, Touraine Sauvignon, 2011 ir no Luāras ielejas, bet Luāra ir rokas stiepiena attālumā no Parīzes. Reizi dzīvē šo vietu vajadzētu apciemot ikvienam vīnmīlim, kaut vai tāpēc, lai nedaudz uzsūktu reģiona aristokrātisko romantiku un saprastu, kādēļ Luāru mēdz dēvēt par Francijas dārzu. Lai arī Luāras baltvīni, it īpaši no Chenin Blanc un Sauvignon Blanc vīnogām, tiek uzskatīti par pasaules klasiku, Latvijā šie vīni joprojām ir samērā sveši. Un kā nu ne, tie gandrīz nekad nav lēti, bet uz etiķetes atradīsiet vienīgi Luāras apelāciju nosaukumus - Sancerre, Pouilly - Fume. Ne miņas par to, ka šie cēlie vīni tapuši no tās pašas slavenās Sauvignon Blanc vīnogas. Tad, lūk, šoreiz izvēlieties Touraine - turpat no Luāras, kaimiņos savām slavenākajām māsām, par daudz pieņemamāku cenu, ar jums tik pazīstamo vīnogas nosaukumu uz etiķetes un neticami bagātīgu, bet elegantu smaržu un garšu buķeti. Pilnīgs vasaras dārza hits.
Ja par Matteo Correggia, Roero, 2009 nekad neko neesat dzirdējuši, nesatraucieties. Tieši tāpat kā Touraine, kas vienmēr bijusi savu cēlāko māsu ēnā, Roero ir tas kautrīgais trešais tēvadēls, kas ērti paslēpies aiz savu cildeno brāļu Barolo un Barbaresco mugurām. Radīts no tās pašas cimperlīgās vīnogas ar cēlo nosaukumu Nebbiolo (šo varat droši izrunāt skaļi un vairākkārt, jo jau vīnogas nosaukumā iekodēts kaut kas tik cēls, ka smalkumu ballītei piedos automātiski). Nebbiolo mēdz salīdzināt ar Marčello Mastrojāni (atšķirībā no Cabernet Sauvignon, kuru salīdzina ar Džonu Veinu) un ne velti. Tapis nedaudz noslēpumainā, kalnainā Itālijas ziemeļrietumu apvidū Pjemontā, pēc tam, mazā ģimenes vīndarītavā un ozola mučelēs izlolots, tas ieguvis ļoti pievilcīgu ārieni un manieres. Spēs sarunāties gan ar snobiem, gan pilnīgiem iesācējiem. Šis ir tas sarkanais, ko jums prasīs vēl un vēl. Ar vai bez zupas.