Sezonas vakanču šogad uzņēmumos var būt mazāk, turklāt daudzas aizpildīsies vēl pirms to publiskošanas, jo cilvēku interese par tām ir būtiski augusi.
Atrod bez reklāmas
2009. gadā no visām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrētajām vakancēm sezonas vakanču bija 2,1% jeb 432 (faktiski to var būt vairāk, jo darba devējiem to reģistrēšana nav obligāta). Visvairāk sezonas vakanču ierasti tiek pieteikts vasaras mēnešos, sevišķi jūnijā, un rudenī, kad laukos tiek vākta raža, stāsta NVA Informācijas nodaļā. Līdz 2008. gadam vasaras mēnešos bezdarba līmenis samazinājās, taču 2008. gadā situācija mainījās, jo, sākot tieši ar vasaras mēnešiem, krīzes dēļ bezdarbnieku strauji kļuva vairāk. Sezonas darbi kopējos rādītājus vairs mainīt nespēja, taču arī pēdējos divus gadus tie tomēr joprojām ļāvuši daudziem darbu zaudējušajiem uz laiku būt nodarbinātiem. Raksturojot sezonas darbu piedāvājumu, NVA norāda, ka pērn uzņēmumi lielākoties meklējuši palīgstrādniekus lauksaimniecībā, kūdras ieguvē un citur, iesaiņotājus, viesmīļus, arī sezonas pārdevējus, kokapstrādes operatorus, bruģētājus, pavārus, trauku mazgātājus, traktora vadītājus, labiekārtošanas strādniekus u.c.
Sezonas darbi pārsvarā meklējami lauksaimniecībā un tūrisma jomā, tomēr Latvijā to daudz nebūs, norāda personāla atlases kompānijas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. Viņš stāsta, ka lielāka daļa sezonas vakanču ir no ārvalstīm, lai gan, piemēram, tūrisma jomā šogad savas sekas būs atstājis krīzes noteiktais taupības režīms, kura dēļ tūristu aprite ir mazāka, kā arī nesenais Īslandes vulkāns, kas ierobežoja pārvietošanos. «Lauksaimniecībā sezonas darbu skaits varētu būt tāds pats kā iepriekš, tomēr aizpildīt vakances darba devējam būs daudz vieglāk, tāpēc plašāks darba meklētāju loks par darba piedāvājumu varētu nemaz neuzzināt,» prognozē M. Silinieks.
Priekšroka savējiem
Meklēt sezonas darbiniekus ar personāla atlases firmu starpniecību darba devējiem šogad nav vajadzības, pietiek ar ziņu bezmaksas sludinājumu portālos vai NVA vakanču datubāzē. Tajā aktīva sezonas vakanču pieteikšana gan vēl nav īsti sākusies, turklāt aģentūra pieļauj, ka arī līdz šai datubāzei brīvās vakances var nenokļūt, jo aizpildās zibenīgi. Meklējot sezonas darbiniekus caur NVA, tomēr ir iespēja ātrāk atrast atbilstošākos, savukārt darba meklētājiem šī datubāze rada došības izjūtu par to, ka vakance ir reāla un stabila, uzsver NVA Karjeras metodikas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Dita Lūka.
Dārzeņu audzētājs SIA Daugavkrasts caur NVA šogad meklē četrus sezonas darbiniekus savai jaunajai siltumnīcai Lēdmanē, stāsta uzņēmuma Personāla daļas vadītāja Dace Mačuļska. Sezonas darbos Dagavkrasts vasarās labprāt iesaistot arī skolēnus, tā ļaujot aiziet atvaļinājumā saviem pamatdarbiniekiem, bet četru laukstrādnieku brigādi šopavasar izdevies nokomplektēt no uzņēmuma struktūrvienībās strādājošajiem. «Šogad jūtam, ka kolektīvs ir nostabilizējies - mazāk ir disciplīnas pārkāpumu un prombūtnes, darbinieki novērtē to, ka ir darbs, ir mazāka kadru mainība,» norāda D. Mačuļska. Darba meklētāji patlaban gan ir ļoti aktīvi, «taču vēlamies nodarbināt tos, kas gatavi strādāt, nevis pavadīt uzņēmumā laiku, tādēļ nākas atsijāt graudus no pelavām».
Arī a/s Aldaris ražošanas apjomi vasarās pieaug. Šogad sezonas darbi jau sākušies, tajos tikšot nodarbināti ap 60 cilvēku, no kuriem daudzi uzņēmumā jau strādājuši iepriekšējās sezonās. Papildus pieņemti darbinieki alus ražošanā un loģistikā, un interesentu ir tik daudz, ka NVA palīdzība nav nepieciešama, stāsta Aldara Personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško. Treknajos gados sezonas darbiem nācies meklēt pat viesstrādniekus, bet šogad pietiks ar vietējiem. «Gribam ļaut nopelnīt mūsu darbiniekiem. Arī sezonas darbus pirmām kārtām piedāvājam saviem bijušajiem darbiniekiem, kurus bijām spiesti atlaist pirms gada,» saka P. Baško.
Statusu nezaudē
Jebkuras darba iespējas, pat sezonālas, darba meklētāju noskaņo pozitīvāk, saka D. Lūka. Tas ir labs psiholoģisks atbalsts, piekrīt arī M. Silinieks, bet uzsver, ka jāapzinās - tas ir pagaidu risinājums. Cerības, ka sezonas darbs var pārvērsties pastāvīgā, ir niecīgas, tomēr tas var sniegt īslaicīgus ienākumus, jaunu pieredzi vai kontaktus tālākiem darba meklējumiem. Slēdzot terminēto darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem un triju dienu laikā par to informējot NVA, bezdarbnieks arī nezaudē savu bezdarbnieka statusu - uz šiem diviem mēnešiem vien tiek iepauzēta pabalsta izmaksa, kas pēc tam atsākas. Latvijas iedzīvotāji gan arvien biežāk dodas uz sezonas darbiem citās valstīs kaut vai augstākas samaksas dēļ, stāsta D. Lūka. Cilvēki joprojām apsver ne tikai iespēju strādāt, bet arī materiālo ieguvumu no konkrētā darba. Lai arī kopumā atsaucība mazkvalificētiem un sezonas darbiem ir augusi, daļa bezdarbnieku tomēr vēl nespēj nolaisties līdz neciliem darbiem par necilu samaksu.