Šogad ir otrādi, bet gan vasara vēl ieskriesies un būs pastāvīgie klienti, kas pusdienlaikā piestās, lai nopirktu savu iecienītāko saldējumu.»
Kurš tad ir iecienītākais? Vietējie saldējuma ražotāji pauž pārliecību - dabīgs, bez mākslīgiem garšas un krāsas pastiprinātājiem, kā arī Latvijā ražots. No otras puses, kā rāda Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktās aptaujas rezultāti, iedzīvotāji šovasar izteikuši vēlmi pēc eksotiskākām garšām - kaut kā ārpus plombīra un šokolādes rāmjiem. Un tieši eksotiskos jaunumus ražotāji šogad reklamē jo īpaši - Latvijas vadošajā piena pārstrādes uzņēmumā Food Union radīts sorbets no mango biezeņa, bet saldējums Ekselence tagad nobaudāms ar aveņu - granātābolu garšu. Savukārt a/s Druva Food sācis ražot sarkano vīnogu un mango - meloņu plombīru vafeļu glāzītēs, kas tiekot ceptas uz vietas uzņēmumā.
Kaimiņu triki
Ja drēgnais laiks vēlmi pēc saldējuma nomāc, tad kārdināšanas funkciju uzņemas reklāma - saldējuma attēli biezā kārtā redzami pilsētvidē un ļaužu iecienītākajās atpūtas vietās. Pamanāmākie ir Food Union produktu reklāmas plakāti, taču uzņēmuma saldējuma kategorijas attīstības vadītājs Dmitrijs Dokins norāda, ka reklāmā ieguldīti samērā nelieli līdzekļi: «Mēs vienkārši esam tur, kur ir mūsu patērētājs. Televīzijā saldējumu vasarā nereklamējam, jo, sēžot mājās uz dīvāna, cilvēks pie tā nevar tikt uzreiz. Savukārt pilsētā un pludmalē darbojas princips - ieraugu, sagribu, nopērku.» Reklāmas iespējas Latvijas televīzijas kanālos plašāk izmanto mūsu kaimiņi lietuvieši, reklamējot savus ražojumus - Viva, Saldējums Mājas Latvijas leģendas. Gan vides reklāmas stendos, gan televīzijā pamanāms arī igauņu uzņēmuma Premia Foods ražotais saldējums Klasika. Dati rāda, ka kaimiņu ražotāji mūsu tirgu ieņēmuši pārliecinošāk nekā mēs viņu - šā gada pirmajā ceturksnī lietuvieši Latvijā ieveduši 190 tonnu saldējuma, bet igauņi - 275. Savukārt mūsu ražojumu kaimiņvalstu vitrīnās ir trīs līdz četras reizes mazāk.
Visspēcīgāk Lietuvā un Igaunijā nostiprinājušies Food Union produkti, kuru marķējums gan patērētājus par produktu izcelsmi nemaldina. Pretēja pieeja ir lietuviešiem - viņi ne tikai saldējumu, bet arī citus savus ražojumus Latvijā iecienījuši uzdot par vietējiem. D. Dokins, jautāts, kā vērtē lietuviešu mārketinga triku par «Latvijas leģendām», atbild, ka reiz fokusa grupā kāda sieviete atzinusies, ka šo saldējumu savai ģimenei nekad nepērkot, jo viņai nepatīk justies apmuļķotai.
Mazāk sārta zemene
Vai plašam patēriņam maz iespējams saražot pilnīgi dabīgu saldējumu bez garšas pastiprinātājiem un krāsvielām? «Cilvēki daudzās jomās tiecas atgriezties pie pirmatnējuma, un arī veselīgs dzīvesveids ieņēmis stabilas pozīcijas lielas iedzīvotāju daļas ikdienā. Tāpēc visa Food Union ražotā saldējuma pamatā ir govs piens - turklāt vietējais. No kokosa piena un augu taukiem saldējumu pagatavot varētu krietni lētāk, turklāt arī tā gala cena būtu zemāka, taču šāds produkts neiet roku rokā ar veselīgu dzīvesveidu un līdz ar to - mūsu uzņēmuma filozofiju. Jā, dabiska oga nav tik garda kā ar nātrija glutamātu apstrādāta. Arī sasaldēta zemene ir blāva un ne tik izskatīga, kā varētu panākt, to nokrāsojot. Taču mēs uzskatām, ka nav vajadzīgs, lai visam būtu spilgta garša un krāsa, jo tas cilvēkos rada aizdomas un nepatiku,» uzskata D. Dokins.
Pirms dažiem gadiem vairāki saldējuma ražotāji ar SIA Rūjienas saldējums priekšgalā centās panākt, lai saldējums, kas nav ražots no piena, Latvijā tiktu īpaši marķēts - līdzīgi kā piena produktu izstrādājumi. Lai gan tas neizdevās, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Miezis pauda gandarījumu, ka lielie Latvijas ražotāji sapratuši, ka nevajag konkurēt ar starptautiskiem saldējuma milžiem, un atgriezušies pie dabīgām izejvielām, nevis lētākajām.
Latvijas Piensaimnieku centrālajā savienībā norāda, ka lielos apjomos saldējumu Latvijā ražo tikai trīs līdz četri uzņēmumi - lielākā tirgus daļa - ap 40 procentiem - pieder Food Union sastāvā ietilpstošajam Rīgas piena kombinātam, pārējo dala citi vietējie ražotāji un globālie spēlētāji - Premia un Unilever. Kopš aprīļa uz Latviju no Igaunijas pārcelta Laimas zīmola saldējumu ražošana. Uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova Dienai atklāj, ka ledusaukstais kārums Vāverīte, Serenāde un Lukss tagad top Rūjienas saldējuma ražotnē, kur iegādātas nepieciešamās tehnoloģijas. Turklāt pēc ražošanas pārcelšanas uz Latviju attīstītas minētā saldējuma «ģimenes» - tagad katrs veids pieejams ne vien uz kociņa, bet arī litra iepakojumā un vafeļu glāzītē, savukārt Food Union šogad radījis kopumā 25 jaunus saldējuma veidus un paveidus. Jāpiebilst, ka viens Latvijas iedzīvotājs gadā apēd aptuveni 50 saldējumu jeb 5,5 litrus aukstā kāruma.