Apkaunojums pāvestam
Vatikāna dokumentu noplūdināšanas skandāls, dēvēts arī par VatiLeaks, sākās gada sākumā, kad medijos parādījās Vatikāna iekšējā sarakste, kurā izteiktas aizdomas par korupciju un nesaimniecisku darbību Svētajā krēslā, kā arī pundurvalstiņas augstāko amatpersonu strīdi par Vatikāna centieniem izpildīt starptautiskās normas cīņai pret naudas atmazgāšanu. Bet citos dokumentos ticis kritizēts Vatikāna valsts sekretārs Tarčizio Bertone un ziņots par aizdomīgiem maksājumiem, ko veikusi Vatikāna Banka.
Skandālu vēl vairāk uzkurināja maijā iznākusī itāļu pētnieciskā žurnālista Džanluidži Nuci grāmata Viņa svētība, kurā bija pārpublicētas vēstules, ko viens otram adresējuši pāvests un viņa sekretārs. Grāmatā, kura ir kļuvusi par bestselleru, satracināja Vatikānu, kas uzskata, ka tajā ir pārkāptas pāvesta tiesības uz privātumu. Pāvesta pārstāvji nodēvēja to par «kriminālu» un solīja uzsākt tiesvedību ar autoru, izdevējiem un personām, kas noplūdināja dokumentus.
P. Gabriēle tika arestēts šā gada maijā pēc tam, kad policija viņa dzīvoklī uzgāja konfidenciālus Vatikāna dokumentus un Benediktam XVI adresētas vēstules. Pratināšanas laikā viņš apgalvoja, ka dokumentu ir nodevis Dž. Nuci.
Viņam izvirzītas apsūdzības par zādzību vainu pastiprinošos apstākļos. Bez dokumentu piesavināšanās viņu vaino arī 100 tūkstošu eiro (70 tūkstoši latu) vērta bankas čeka zādzībā, vēsta BBC. Notiesājoša lēmuma gadījumā viņam draud līdz pat sešiem gadiem cietumā. Blakus P. Gabriēlem uz apsūdzēto sola sēdīsies arī bijušais Vatikāna datoranalītiķis, kurš ir apsūdzēts par līdzdalību virssulaiņa noziegumos. Prāva varētu sākties ne ātrāk kā oktobrī, tomēr vēl pirms tās sākuma pāvests varētu apžēlot apsūdzētos, jo Vatikāna interesēs neesot tiesas process, ko atspoguļo pasaules mediji. Jau pati dokumentu noplūdināšana ir liels apkaunojums pāvestam, jo ziņas par skandālu ir bijušas vienas no dominējošajām Itālijas laikrakstos, televīziju raidījumos un žurnālos.
Saskata sazvērestību
Ģimenes cilvēks un pārliecinātais kristietis P. Gabriēle kopš 2006. gada strādāja pāvesta dienestā par virssulaini. Viņa uzdevumos ietilpa Viņa svētības apkalpošana ēdienreizēs un apģērbšana. 46 gadus vecais vīrietis bija viens no dažiem Vatikāna darbiniekiem, kuri drīkstēja iekļūt pāvesta privātajos apartamentos. P. Gabriēle izmantoja savu izredzētību.
Dienā viņš uzticīgi pildīja pienākumus, bet vakaros tikās ar žurnālistiem, lai noplūdinātu informāciju, kas, viņaprāt, apstiprina Vatikānā dziļi iesakņojušos korupciju, ar kuras iznīdēšanu viņš esot apsēsts. «Es redzēju ļaunumu un korupciju baznīcā,» P. Gabriēle sacījis izmeklētājiem. «Es biju pārliecināts, ka šoks, ko radītu mediji, varētu būt veselīgs veids, lai baznīcu atgrieztu atpakaļ uz pareizā ceļa.» Viņš esot juties slikti, ka pāvests nav pietiekami informēts par paša pārvaldītajā valstī notiekošām nelikumībām.
Lai saprastu P. Gabriēles rīcību, Vatikāns vērsās pēc palīdzības pie psihologiem. Dažādu speciālistu slēdzieni bija pretrunīgi. Vienā ziņojumā teikts, ka P. Gabriēlem nav nozīmīgu psihes traucējumu un viņš nav bīstams. Bet citā slēdzienā teikts, ka viņš ir spējīgs atbildēt par savu rīcību, tomēr ir bīstams sabiedrībai, viegli ietekmējams un var «pastrādāt darbības, kas apdraud pašu vai citus». Tālāk P. Gabriēle aprakstīts kā cilvēks, kam patīk grandiozas idejas un kas sirgst ar uzmanības trūkumu. «Viņš ir vienkāršs cilvēks ar trauslu personību un paranoisku tieksmi slēpt savu personīgo nedrošību,» ārstu secinājumus citē Reuters.
Analītiķiem, kas vēro notikumus valstiņā, kur iedzīvotāju skaits tikai nedaudz pārsniedz 800, ir aizdomas, ka P. Gabriēle ir tikai grēkāzis plašā sazvērestībā, kuras mērķis ir nomelnot atsevišķas augstākās Vatikāna amatpersonas.