Lai gan vēl nedēļas sākumā Dienai neviens nespēja pastāstīt, kādas pārmaiņas gaida vecākus, kuru bērni apmeklē privātos dārziņus, tomēr pēdējā vakarā pirms valdības sēdes Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu finansēšanas modeli, kas būtiski atšķiras no iepriekš plānotā.
Tagad, ja pienāk rinda pašvaldības dārziņā, bērnam jāizvēlas palikt privātajā bērnudārzā bez valsts līdzfinansējuma vai to mainīt un doties uz pašvaldības dārziņu. Savukārt nākamgad būs iespēja palikt arī privātajā dārziņā, turpinot saņemt gan valsts, gan pašvaldības līdzfinansējumu. Proti, ja rindā uz pašvaldības bērnudārzu būs vairāki bērni, vecāki varēs atteikties no vietas pašvaldības dārziņā un brīvā vieta tiks piedāvāta nākamajam šīs pirmsskolas izglītības iestādes rindā reģistrētajam bērnam. Sistēma gan darbosies tikai tik ilgi, kamēr konkrētajā pašvaldībā būs rindas. Brīdī, kad būs pietiekams vietu skaits pašvaldības dārziņā, līdzfinansējums bērniem privātajos dārziņos tiks pārtraukts. Bērniem būs iespēja konkrēto mācību gadu pabeigt tajā bērnudārzā, kur tas iesākts. Brīvo vietu dārziņā varēs izmantot no septembra.
Kompromiss panākts arī par bērnudārza kavēšanu. Līdz šim par katru kavēto dienu privātajā bērnudārzā, lai nezaudētu līdzfinansējumu, bija jāiesniedz ārsta parakstīta izziņa. Turpmāk 30 dienu gadā bērns varēs neapmeklēt dārziņu, iesniedzot vecāku zīmi. Tas paredzēts, lai vecāki atvaļinājumu varētu pavadīt kopā ar bērniem.
Atbalsta apjoms gan nav ticis mainīts. Kopējais pašvaldības un valsts piešķirtais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 228 eiro (160 latu) privātā izglītības iestādē Rīgas plānošanas reģionā un 185 eiro (130 latu) - privātā bērnudārzā ārpus Rīgas. No šīs summas valsts atbalsta maksājums arī turpmāk būs līdz 100 latiem jeb 142 eiro.
Nākamajam gadam piešķirtais finansējums šī pakalpojuma apmaksai un atbalstam vecākiem, kuri izmanto aukles pakalpojumus, ir 9,6 miljoni latu.