Pie šādiem secinājumiem nonākuši Labklājības ministrijā pagājušajā nedēļā notikušās diskusijas dalībnieki - pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, NVA, LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī nozaru arodbiedrībām un uzņēmumu apvienībās.
Senioru - arvien vairāk
«Statistika liecina, ka cilvēki vecumā virs 50 gadiem ir viena no bezdarba riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām,» norāda LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieaug - 2010. gada 4. ceturkšņa beigās tas bija 10,5%, 2011. gada 4. ceturkšņa beigās - 12,3%, bet 2012. gada 4. ceturkšņa beigās - jau 13,4%. Pagājušā gada novembra nogalē visvairāk reģistrēto bezdarbnieku bija vecumā no 45 līdz 54 gadiem (30 406 bezdarbnieki, kas ir 29,1% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita), savukārt vecuma grupā virs 55 gadiem - 20 670.
Šiem skaitļiem uzmanība jāpievērš ne tikai, lai samazinātu bezdarbu Latvijā, bet arī tāpēc, ka līdz 2030. gadam Latvijā paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā, kas atsauksies uz darbaspēka pieejamību. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem samazināsies par 142 tūkstošiem jeb 10%, bet iedzīvotāju skaits virs 64 gadiem palielināsies par gandrīz 41 tūkstoti jeb aptuveni 11%, norāda LM. Līdz ar to 2030. gadā darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, salīdzinot ar 2012. gadu, būs samazinājies par 6%.
Pieredzējuši un lojāli
Salīdzinot Latvijas iedzīvotājus 50-64 gadu vecumā ar Eiropas tāda paša vecuma iedzīvotājiem, nodarbināto starp viņiem ir apmēram vienādi daudz - ap 60%. Latvijā visvairāk pirmspensijas vecuma darbinieku strādā apstrādes rūpniecībā un izglītības jomā, tām seko vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī auto un motociklu remonts, pēc tam - lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, transporta un uzglabāšanas nozare. Savukārt bezdarbnieku gan Latvijā šajā vecuma grupā ir vairāk nekā Eiropā (ap 12% pret 7%). Arī mūžizglītības pasākumos pirmspensijas vecuma cilvēki Latvijā iesaistās trīsreiz mazāk nekā ES kopumā.
Kā norāda darba tirgus eksperti, cilvēkiem pēc 50 strādājot ir savas priekšrocības, ko nevajadzētu novērtēt par zemu: viņi uzkrājuši nopietnu pieredzi un prasmju klāstu, pārsvarā darba devējam ir ļoti lojāli, turklāt šajā dzīves posmā viņiem parasti ir mazāk sadzīves raižu un bērni jau ir pieauguši. Tomēr problēmas var rasties gadījumos, ja cilvēks nespēj pielāgoties izmaiņām, kas skārušas nozari vai darbavietu, kā arī saistībā ar darbaspēju samazināšanos, veselības stāvokļa pasliktināšanos vai aprūpes pienākumu uzņemšanos. Zaudēt darbu šīs vecuma grupas strādājošie visbiežāk riskē tad, ja viņiem trūkst nepieciešamo zināšanu vai prasmju, viņi nespēj veikt darāmo darbu, darba tirgū notiek krasas izmaiņas, kam viņi netiek līdzi, vai arī sabiedrībā valdošo stereotipu dēļ. Kā iespējas turpināt darba gaitas eksperti min jauna un piemērotāka darba atrašanu, pārkvalificēšanos un jaunu prasmju apgūšanu, dalību mūžizglītības programmās vai sava mazā biznesa uzsākšanu.