Tirgus pārmaiņu priekšā
Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Gatis Ābele Dienai atklāj, ka jau drīzumā gāzes tirgu pasaulē sagaida būtiskas izmaiņas, jo ne tikai ASV veic vērienīgu stacionāro gāzes termināļu būvniecību. To pašu grasās darīt arī Austrālija. «Austrālijas gāze īsti nebūs ne Eiropas Savienībai, ne arī Baltijai, jo Austrālijas termināļi plānoti, lai iekarotu Āzijas tirgus, kur patlaban ir ļoti liels pieprasījums,» klāsta G. Ābele, bilstot, ka kombinācijā ar vienošanās par gāzes piegādēm Ķīnai, kas noslēgtas ar Krieviju, Āzijas tirgos varētu ievērojami atslābt pieprasījums pēc dabasgāzes un kristies cenas. «Trīs līdz piecos gados ASV varētu kļūt diezgan nopietns spēlētājs Eiropas un Baltijas tirgū. Pēc ASV enerģētikas regulatora datiem var secināt, ka plāni ir ļoti nopietni. Tas nozīmē, ka iespēja iegādāties gāzi par ļoti konkurētspējīgām cenām ir ļoti pamatota,» norāda G. Ābele.
Latvijai vēl par agru
Tā kā Latvijai nav sašķidrinātās gāzes termināļa, saņemt šo produktu no ASV pagaidām būtu problemātiski. «Ierobežotos apjomos šo gāzi mēs varēsim saņemt arī no Klaipēdas termināļa, bet tehniski mēs to nevarēsim pilnībā izmantot. Pie vainas ir nevis savstarpējā starpsavienojamība ar Lietuvu, bet savienojumi Lietuvas iekšienē starp Viļņu un Kauņu. Tie nav pietiekami, lai mēs nodrošinātu nepieciešamo gāzes plūsmu,» stāsta G. Ābele.
Salīdzinot iespējamās izmaksas alternatīviem ceļiem, piemēram, finansiāli atbalstīt Polijas vadu vai Lietuvas starpsavienojumus, G. Ābele norāda, ka izdevīgāk būtu sākt būvēt regazifikācijas platformu pie Inčukalna pazemes gāzes krātuvēm, līdz ar to Latvija būtu gatava arī ASV gāzes importam. «Tiklīdz tiks pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, šādu platformu var nodot ekspluatācijā 18 mēnešu laikā. Tās izmaksas ir vairākas reizes zemākas, nekā lai palielinātu jaudu vai izbūvētu jaunu starpsavienojumu. Pēc mūsu aprēķiniem, šādas platformas izveide kopā ar gāzes vada ievilkšanu Inčukalna krātuvē varētu izmaksāt ne vairāk kā 100 miljonu eiro. Cenu ieguvums gāzei būtu vairāk nekā 90 miljonu eiro gadā, salīdzinot ar pašreizējām piegādēm no Krievijas. Turklāt papildus uz pusi samazinātos obligātā iepirkuma komponente elektrībai,» viņš saka.
Pret ASV skeptiski
A/s Latvijas gāze vadītājs Adrians Dāvis Dienai atsakās komentēt ASV vēstnieka teikto. «Esmu profesionālis, ar šiem jautājumiem par skaistajiem sapņiem var nodarboties politiķi, es ne. Labi saprotu, cik tas maksā, kā Amerika to visu subsidē, kas ir globālais tirgus un tā tālāk. Ļoti atvainojos, bet mums ir tik daudz politisko ekspertu visās avīzēs, bet neviens no viņiem gāzes saimniecības nozarē nav strādājis. Es sevi arī vērtēju skarbi - esmu stagnāts, konservatīvs, pirmajā vietā lieku izmaksas, vērtēju, cik tas izmaksās patērētājam. Nevar nekādu projektu taisīt, ja tu neesi izrēķinājis gala cenu patērētājam. Neviens to nezina. Visi tikai saka - es domāju, es pieļauju, bet nevienu konkrētu ciparu nepasaka,» skarbs ir A. Dāvis.
Arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) sajūsmu par ASV sašķidrinātās gāzes tirgus paplašināšanos pārāk neizrāda. Viņš nav pārliecināts, ka ASV spēs piedāvāt zemāku cenu, nekā maksājam patlaban. «Uzņēmumi jau tā sāk savas ražotnes pārcelt uz citām valstīm, kurās par gāzi jāmaksā mazāk, piemēram, Valmieras Stikla šķiedra paziņojusi, ka jauno ražotni atvērs Amerikā, kur gāzes un elektrības cena ir par pusi zemāka. Protams, ir jānodrošina alternatīvas Krievijas gāzei, bet tas automātiski nenozīmē, ka mums jau rīt vajag pirkt gāzi no šī cita avota. To varētu darīt tikai gadījumā, ja šī gāze būtu lētāka nekā no Krievijas,» norāda ministrs.