Nacionālā apvienība (NA) Visu Latvijai!-TB/LNNK savu pozīciju attiecībā uz stingrāku kopējo fiskālo politiku apspriedīs konferencē janvārī, Dienai paziņoja Raivis Dzintars (VL/TB-LNNK). No plašākiem komentāriem viņš atturējās, tikai telefona īsziņā norādīja, ka partijas biedru domas par šo jautājumu dalās, tieši tāpēc tiks rīkota konference. Viņa partijas biedrs Jānis Iesalnieks sociālajā mikroblogu portālā Twitter paudis, ka NA ir pret Eiropas Savienību (ES) kā federatīvu veidojumu, viņaprāt, ES jābūt konfederatīvam veidojumam, kas respektē nacionālu valstu intereses, un vienošanās par ES finansiālo disciplīnu Latvijai ir jāizvērtē referendumā.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) pauž viedokli, ka kopējā fiskālā disciplīna Latvijas suverenitāti nekādā mērā neapdraudēs, turklāt, atrodoties ES kā vienotā ekonomiskā telpā, jābūt kādam kopsaucējam. Viņš arī norāda - lai nepieciešamos grozījumus pieņemtu Satversmē, ir nepieciešams, lai par tiem nobalsotu divas trešdaļas Saeimas deputātu, savukārt referendumu par šiem grozījumiem rīkot nav vajadzības un tas arī juridiski netiek paredzēts. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) jau iepriekš norādīja, ka starpvaldību vienošanās ir nepieciešama gan Latvijai, gan pārējām valstīm, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.
Zatlera Reformu partija vēl strādājot pie paziņojuma, kurā publiskos savu viedokli par vienošanos, pastāstīja Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP). Dienai viņš pauda personisko viedokli - potenciālie ieguvumi no šīs vienošanās ir lielāki nekā fakts, ka lēmumu pieņemšanas kārtībā Latvija varētu tikt ierobežota. «Runa ir par to, vai vēlamies ciešāk integrēties Eiropā vai to nevēlamies - ja ES vēlas saglabāt eiro, tas nenotiks bez kopējas fiskālās politikas,» sprieda V.Dombrovskis.
Kā Diena jau vēstīja iepriekš, pagājušonedēļ notikušajā ES līderu samitā tika panākta vienošanās līdz martam noslēgt starpvaldību līgumu par budžeta disciplīnu, kas paredz automātiskas sankcijas pret valstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3%, savukārt strukturālais deficīts nedrīkst pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Līgumā vēl ir iespējamas dažādas izmaiņas un papildinājumi.