Savukārt biedrība _Vecāki par izglītību_ sākusi parakstu vākšanu pret pašvaldības ieceri, ziņo LETA. Vecāki vēlas, lai pašvaldības nauda seko uz iestādi. Pretējā gadījumā bērniem, kuri, turpinot gaidīt pašvaldības finansēto vietu rindā, jau apmeklē kādu privāto bērnudārzu, nāktos pāriet uz to privātiestādi, kura uzvarējusi iepirkumā par domes dotētajām grupiņām.
«Lai šo jautājumu sakārtotu iespējami juridiski korekti, mēs nevaram iet to ceļu, ko ieteica atsevišķi privātu bērnudārzu vadītāji, - papildināt privātajos bērnudārzos jau esošās grupas ar noteiktu bērnu skaitu ar tiem, kas stāv pašvaldības rindā,» teica E. Aldermane. Dome aptaujājusi 48 privātās mācību iestādes, kuras plānoto 1000 bērnu vietā pirmsskolas izglītību spētu nodrošināt 882 rīdziniekiem. Tomēr tiek pieļauts, ka Rīgā radīsies jauni privātie bērnudārzi, kuri spēs atvērt pašvaldības dotētās grupiņas. «Ir atsevišķas privātās izglītības iestādes, kuras redz, ka tās to nevar izdarīt, un no šīm izglītības iestādēm, protams, nāks arī protests, bet skaidrāks par skaidru - mēs, jau sākot šo procesu, zinājām, ka izdarīt tā, lai apmierināti būtu visi, nekad nav iespējams,» piebilda komitejas priekšsēdētāja. Grupiņu izveidei izsludinās iepirkumu, kura prasībām atbildīs privātās iestādes ar licencētu izglītības programmu, atzinumiem par ēkas un telpu ugunsdrošību, kā arī atbilstošām higiēnas prasībām. Labākie tiks izvērtēti, ņemot vērā kvalitāti, kuras viens no rādītājiem varētu būt bērnudārza pieredze.
Bez uzaicinātajiem privāto iestāžu pārstāvjiem uz ieceres prezentāciju domē bija ieradušies arī vecāki, kuriem gan neļāva izteikties. Divgadīgā Lorensa mamma Diāna Blūma savu viedokli, nespēdama valdīt asaras, pauda jau aiz prezidija zāles durvīm. Lai apmaksātu dēla gaitas privātajā bērnudārzā 200 latu vērtībā, D. Blūmai ik mēnesi tam jāatdod teju visa alga. Viņas priekšlikums situācijas risināšanai ir vienlīdzīga pirmsskolas izglītības finansējuma sadale katram bērnam pēc «naudas sekošanas» principa. «Ir veikti aprēķini pēc publiski pieejamiem datiem, katram bērnam sanāk 106 lati,» viņa saka. Dome ar nodokļu maksātāju līdzekļiem rīkojas, neieklausoties sabiedrības viedoklī, uzskata D. Blūma.
Savukārt E. Aldermane teic, ka tas esot atsevišķu personu, nevis sabiedrības viedoklis. Par tādu drīzāk esot uzskatāmas uz prezentāciju uzaicināto privāto izglītības iestāžu Laumiņas studija un Maksima pārstāvju uzrunas, kurās tika pausta pateicība domei par projekta sākšanu, kā arī gatavība pārplānot telpas, lai rastu iespēju izvietot pašvaldības dotētās grupiņas. «Mēs nedalām naudu. Mēs pieņēmām lēmumu, ka par vietu maksājam 125 latus atbilstoši pašvaldības noteikumiem. Ja, piemēram, bērnu vecāki nav stāvējuši rindā, tas nav godīgi attieksmē pret tiem vecākiem, kuri trīs vai četrus gadus ir gaidījuši rindu un tic, ka būs tiesiskās paļāvības princips. Bet, ja izdarām tā, ka maksājam visiem, piedodiet, mēs lobējam privāto biznesu, nevis faktiski risinām jautājumu,» E. Aldermane atbild uz D. Blūmas ierosinājumu par finansējuma sadali. Sievietes pausto argumentu, ka nodokļus maksā ikviens iedzīvotājs, komitejas priekšsēdētāja atspēko, sakot, ka rindu princips ir visur, arī sociālajās mājās dzīvokļus dala rindas kārtībā.
Šā gada Rīgas pašvaldības budžetā iepriekšējām līgumsaistībām un vietu iepirkšanai privātajās iestādēs paredzēti 1,19 miljoni latu, par kuriem arī veiks iepirkumu. Vietu iepirkšana, pēc domnieku teiktā, ir labākais risinājums, jo jaunuzceltās ēkas ar laiku demogrāfisko tendenču dēļ nevarētu piepildīt. Uzņemšana privātajos bērnudārzos notiks rindas kārtībā, kā arī uzklausot vecāku vēlmes.