Turklāt nav kritēriju, kā jāsaprot novērtējums «teicami», «labi», «apmierinoši» vai «sarunvalodas līmenī». Viņaprāt, vienīgais veids, kā šo problēmu varētu risināt, ir kandidāta kartītē uzrādīt, ka kandidātam ir vai nu augstākās pakāpes valsts valodas prasmju apliecība, vai arī centralizētā latviešu valodas eksāmena (pēc 2000. gada) novērtējums. «Tas būtu objektīvi un neļautu sameloties,» piebilda VVC pārstāvis. A. Kursītis norādīja, ka šo problēmu nākamajās vēlēšanās - tuvākās ir pašvaldību vēlēšanas 2013. gadā - daļēji risinās jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā nākamgad.
Vēlas striktāk vērtēt valodas zināšanas
Valsts valodas centrs (VVC) vēlas mainīt deputāta kandidāta kartīti attiecībā uz valsts valodas prasmju novērtējumu. VVC Valodas kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis atzina, ka valsts valodas pašnovērtējums, kas jāsniedz deputāta kandidāta kartītē, ir neobjektīvs, jo viens deputāts savas valodas prasmes vērtē kritiskāk, cits labāk, nekā ir patiesībā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.