Turklāt liekie kilogrami bieži vien mazina pašapziņu, un to dēļ var iedzīvoties kompleksos. Gluži kā dons Kihots ar vējdzirnavām, daudzi cīnās ar lieko svaru un atslābst, tiklīdz ir iegūta maza uzvara. Pēc neilga laika viss sākas no jauna. Diētas ārstu padoms ir šāds: «Ja gribas sākt cīņu ar lieko svaru, jāmaina dzīvesveids un ēšanas paradumi, nevis haotiski jāmeklē un jāizmēģina aizvien jaunas un zinātniski nepierādītas diētas.»
Jādomā loģiski
Atvaļinājumā daudzi cilvēki dodas ar saukli: «Sēdīšos uz diētas!» Par šo tēmu ir anekdote. Esot jāuzraksta vārds «diēta» un uz lapiņas tad arī jāapsēžas. Diēta no grieķu valodas ir ēšanas režīms, kas jāievēro cilvēkam saskaņā ar viņa organisma īpatnībām, un tās var atšķirties veselam un slimam cilvēkam, turklāt diēta atkarībā no vēlamā rezultāta veicina gan svara samazināšanos, gan palielināšanos.
«Diēta ir dzīvesveids,» saka uztura speciāliste Lolita Neimane un turpina: «Neviena no populārajām diētām nav zinātniski pierādīta, un nav pateikts, kāda konkrēta diēta ir brīnumlīdzeklis, ar kura palīdzību cilvēkam atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Vienkārši ir cilvēku grupas vai atsevišķi cilvēki, kuri ar kādu konkrētu diētu nodarbojas un kuru ieteikumiem rodas sekotāji.»
Diētu mode mainās. Lai atceramies Dr. Hazana diētu, kas bija ļoti populāra tepat, mūsu valstī, pirms vairāk nekā desmit gadiem. Šī diēta paredzēja, ka precizitāte jāievēro ne tikai apēstajā daudzumā, bet maltītei arī bija jābūt noteiktās stundās. Vēlāk šīs diētas popularitāte gan strauji mazinājās. Pirms pieciem gadiem daudzi aizrāvās ar Dikāna diētu. Revolucionāras pārmaiņas solīja Atkinsa diēta. Ir cilvēki, kuriem patīk tā dēvētā asinsgrupu diēta. Vēl daži domā: «Ja jau bijušais ASV prezidents Bils Klintons varēja, tad kāpēc gan es nevarētu ievērot Vidusjūras diētu?» Katra no šīm uztura programmām noteic ierobežojumus, aizliedzot uzturā lietot konkrētu produktu grupas. Populārākie ir divi virzieni - tie, kas aizliedz ogļhidrātus (cukurus), un tie, kas aizliedz taukus.
«Patlaban ir moderni interesēties par produktu izcelsmi,» zina teikt Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis.
Nav tāda superēdiena, kas būtu universāls un ko varētu ēst trīs reizes dienā, būt paēdis un saņemt visas nepieciešamās uzturvielas, uzskata uzturzinātnieki.
«Dārzeņi kopumā visi ir labi. Vienā vairāk ir B grupas vitamīnu, citā - kālijs vai magnijs. Visas šīs minerālvielas ir nepieciešamas regulāri, nevis tikai dažkārt,» komentē L. Neimane.
«Uztura bagātinātāji un vitamīni? Vai maza dzeltena tabletīte iepriecina vairāk nekā, piemēram, sulīgs un kraukšķīgs ābols? Nezinu gan,» par ēšanu kā vienu no baudām liek aizdomāties uztura speciāliste.
Pakāpeniski un ar mēru
«Liekā svara un aptaukošanās pamatā visbiežāk ir neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte ikdienā un pasīvs brīvā laika pavadīšanas veids,» saka A. Brēmanis un uzsver, ka teorētiski aptaukošanās apkarošanas risinājums ir ļoti vienkāršs - vajag ēst mazāk un veselīgāk un vairāk kustēties, nodarbojoties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm.
Būtisks solis ir savam dzīvesveidam atbilstošu pārtikas produktu izvēle. «Pārtikas piramīda nemainās, tajā ir harmoniski parādīta uztura shēma. Pēkšņi un kategoriski jebkura produkta lietošanas ierobežojumi var radīt problēmas veselībai,» norāda A. Brēmanis un skaidro: «Kaloriju daudzuma samazināšana nav tik bīstama, cik neprognozējama var būt atsacīšanās no kādām konkrētām produktu grupām. Mikrokomponentu - vitamīnu un minerālvielu - trūkums, kas netiek kompensēts, var būt par iemeslu neatgriezeniskām veselības problēmām.»
Par vienu no problemātiskākajām diētām gan Dr. Brēmanis, gan Dr. Neimane nosauc Dikāna diētu, kurā akcents tiek likts uz olbaltumvielām, dzīvnieku valsts produktiem, mazāk uzturā lietojot augļus un dārzeņus. «Galējības neder,» mudina atcerēties A. Brēmanis.
«Kaloriju ziņā sabalansēta diēta ir ļoti atkarīga no katra indivīda dzīvesveida - cik kaloriju tiek patērēts gan fiziski strādājot, gan sportojot, gan aktīvi kustoties,» norāda mediķis.
Diētas ārsti iesaka vairāk uzturā lietot šķiedrvielas, jo tās gan rada sāta sajūtu, gan tauki labāk uzsūcas, tās arī palīdz mazināt holesterīnu. Taču, ja vienā dienā kardināli maina ēdienkarti un sāk šķiedrvielu maksimālo lietošanas programmu, tad jaunie ēšanas paradumi var sagādāt problēmas. Gremošanas trakts pie pārmaiņām jāpieradina palēnām.
Ogu un augļu kūres
«Kūres ir īslaicīgs pasākums, un tās veselībai nekaitē,» saka Dr. Brēmanis. Šādas kūres nav diēta, bet gan atslodze. Ar ogām vien nav iespējams ilgāk par vienu dienu nodzīvot, jo būs bada sajūta, turklāt cilvēkam no pārlieku lielā skābju daudzuma var sāk sāpēt kuņģis. Arī zarnas var neizturēt pēkšņās ēdienkartes izmaiņas. Ēdot ogas vien, «vakars pēc ogu kūres neizbēgami beidzas ar speķa maizi», zina teikt L. Neimane un turpina: «protams, ogu laiks jāizmanto uztura režīma dažādošanai, bet es esmu pret jebkādām pārmērībām uzturā un arī diētu ievērošanā. Turklāt pāris dienu ilga atteikšanās no kāda pārtikas produkta reti dod reālu rezultātu. Var kādu produktu neēst, svars mazliet samazināsies, bet aizliegums dod impulsu ēst pēc tam vairāk».
Īslaicīgas diētas un kūres, kad dažās dienās tiek zaudēti kilogrami, kuri pēc tam tiek atkal atgūti, drīzāk rada neapmierinātību: «Redz, es ievēroju diētu, bet nekāda efekta nav.»
Pārlieku aizrauties ar kūrēm, kad lielos daudzumos tiek ēstas tikai un vienīgi ogas, nevajadzētu. Ja ir liekais svars un paaugstināts cukura līmenis, augļu un arī dažu ogu daudzums uzturā pat jāierobežo. Dārzeņu lietošanai gan nav nekādu ierobežojumu - jo vairāk, jo labāk. Pareizi ir izmantot sezonas aktualitātes, jo vitamīnu svaigos dārzeņos būs vairāk nekā tad, kad tie jau apstrādāti, lai saglabātu krājumos ziemai.
Tomēr vērts ņemt vērā, ka ēdienkartē jābūt visām produktu grupām - graudaugiem, saknēm, dārzeņiem, augļiem, piena produktiem un taukiem. Uzturzinātnieki iesaka - 50% no šķīvja jāpiepilda ar saknēm, dārzeņiem, augļiem un ogām. 25% no šķīvja - ar graudaugu produktiem (tādi ir graudu maize, rudzu maize, auzu pārslas, brūnie rīsi un vēl citi), atlikušie 25% no šķīvja jāpiepilda ar olbaltumvielu produktiem.
Veģetārisms un svaigēšana
Uztura ekspertu skatījumā arī veģetārismu un svaigēšanu var pieskaitīt pie ekstremāliem ēšanas režīma virzieniem. A. Brēmanis vērš uzmanību uz to, ka tomēr termiski apstrādātos produktos - nevis tikai līdz 40 grādu pēc Celsija temperatūrai apstrādātos, kā to iesaka svaigēdāji, - ir dažas vielas, kuras organismā uzsūcas labāk. Jāņem vērā, ka, ēdot tikai un vienīgi svaigu pārtiku, var draudēt mazasinība un organismā minerālvielu var būt par maz. «Tikai un vienīgi zaļas lapas ne visiem būs labs uzturs,» apdomīgiem būt iesaka A. Brēmanis.
L. Neimane strādā par vadītāju uzturzinātnes studiju programmā un zina teikt, ka pat starp uzturzinātnes studentiem ir gan veģetārieši, gan vegāni. «Šiem jauniešiem ir aktīvs dzīvesveids un mazāk kaitīgu ieradumu, bet bieži vien, izejot sabiedrībā, ir problēma atrast sev piemērotu ēdienu, un tas var sagādāt negatīvas emocijas, jo visu laiku jādomā, ko ēst.»