Samērā mitrs gaiss
Karstumu diezgan viegli pārciešamu dara arī diezgan mitrais gaiss. Iepriekšējā nedēļā lielākajā valsts daļā pietiekami nolijis. Siguldas pusē, kas 29. jūlijā piedzīvoja vienu no spēcīgākajām lietusgāzēm Latvijas vēsturē (dažās stundās nolija 123 litru ūdens uz kvadrātmetru), vēl joprojām uz laukiem lielas ūdens peļķes. Gaiss ir tīrs, jo ir maz mežu ugunsgrēku. Iepriekš karstās vasarās pat desmitiem kilometru no ugunsgrēku vietām gaisā bija saožami dūmi. Piemēram, 2002. gada vasarā, kad augustā vidēji valstī nolija tikai pieci litri uz kvadrātmetru, arī Rīgā dienām ilgi bija jūtams dūmu smārds.
Līdz ar to var teikt, ka ekstrēmo karstumu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju sanāk redzēt tikai ziņās.
Protams, par ierastu tik ilgu svelmi Latvijā uzskatīt nevar. Daudzu gadu desmitu novērojumi liecina, ka parasti Latvijā gadā ir tikai četras dienas, kad karstums pārsniedz plus 30 grādu atzīmi. Šogad tādu ir jau 18. Un, ja prognozes piepildīsies, tad arī šajā jomā būs rekords. Iepriekš visvairāk dienu ar +30 grādu un lielāku svelmi bija 2010. gada vasarā - 25. Togad Latvijā bija arī karstākā vasara. Šogad aukstā jūnija dēļ šo rekordu pārspēt būs grūti. 2010. gada trīs vasaras mēnešu vidējā temperatūra bija +18,4 grādi, šogad tā pagaidām ir ap +17 grādiem. Tomēr ir lielas cerības, ka augusts būs, ja ne viskarstākais, tad viens no karstākajiem Latvijas vēsturē. Ilgtermiņa prognozes gan ir ļoti nepateicīgs temats, tādēļ tās aicinu uztvert ļoti rezervēti, nelikt uz tām lielas cerības, lai pēc tam mazāka vilšanās. Mūsdienās prognozēt laiku mēnesim vai vēl tālākai nākotnei joprojām ir liels izaicinājums zinātnei.
Kāpēc Ventspilī?
Mazliet zinātniskas darvas piliens medus mucā ir tas, ka abi iepriekšējās dienās reģistrētie karstuma rekordi bijuši Ventspilī. Ir pilnīgi skaidri un neapstrīdami, ka tur visaugstākā temperatūra ir pilsētas ietekmē, līdz ar to šos rekordus, apbruņojoties ar pacietību, mērinstrumentiem un zinātnisko literatūru, varētu apstrīdēt un ticu, ka pierādīt - tie nav korekti, tomēr atšķirība varētu būt par aptuveni grādu.
Karstās gaisa masas, kas ieskāvusi mūsu reģionu, epicentrs šajās dienās patiesi atradās virs Latvijas rietumiem. Dienvidaustrumu, austrumu vējš, kas valdīja šajās dienās, nesa gaisu pāri Kurzemei, kur saulē tas arvien iekarsa, tieši piekrastē, pirms uzplūšanas vēsākajiem Baltijas jūras ūdeņiem, sasniedzot maksimālo karstumu. Tomēr Liepājā un Pāvilostā, kas arī atrodas turpat Kurzemes piekrastē, temperatūra bija zemāka. Skaidrojums ir vienkāršs. Ar dienvidaustrumu vēju gaiss plūst cauri Ventspilij, kur virs saulē uzkarsušajām ielām savāc vēl vairāk siltumenerģijas un izplūst piekrastē, kur uz mola atrodas meteoroloģiskā novērojumu stacija. Liepājā temperatūru mēra tālu no pilsētas, faktiski Nīcas novada Pērkonē, bet Pāvilosta ir pārāk maz apbūvēta, lai būtiski ietekmētu gaisa temperatūru. Svētdien, piemēram, Ventspils lidlaukā, kas atrodas tālāk no piekrastes un pilsētas, maksimālā temperatūra bija +35 grādi - par gandrīz diviem grādiem vēsāks nekā sešus kilometrus attālajā meteostacijā, kas uztver visu pilsētas siltumu. Līdzīgu procesu varēja novērot arī Rīgā. Kamēr pilsētas centrā svētdienas pēcpusdienā bija +32 grādi, Daugavgrīvā - +33,3.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra arhīvi glabā ierakstus no aizpagājušā gadsimta. Rīgā 1858. gada 21. jūlijā fiksēja +38,3 grādus, tomēr to neuzskata par Latvijas rekordu. Toreiz gaisa temperatūras mērīšanas metodes bija citas, un ir pārāk liela iespējamība, ka toreiz tik augstu gaisa temperatūru padarīja pilsētvide.
Protams, mums, cilvēkiem, kam svelmē nākas pārvietoties pa saulē uzkarsētajām pilsētas ielām, arī nākas izjust šo lokālo, pilsētas mūru un ielu uzkrāto karstumu, tomēr ir nekorekti šos datus salīdzināt ar vēsturiskiem mērījumiem, jo zināms, ka pilsētas pēdējos divos gadsimtos Latvijā ir kļuvušas krietni lielākas un apbūvētākas. Līdzīgs ir viens no argumentiem globālās sasilšanas apšaubīšanai. Vairums meteoroloģisko staciju ir pilsētās, kas pirms simt un divsimt gadiem salīdzinājumā ar mūsdienām bija tīrie lauki. Šajās vietās gadsimtu laikā ir kļuvis siltāks, bet to viennozīmīgi nevar attiecināt uz neapbūvētajām teritorijām.
*Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors