Pilsonim, kas valsti uztver kā svešķermeni, kas ne lūgts, ne aicināts it visur lien viņa dzīvē, arī «valsti apzagt nav grēks». Diemžēl valstis, kuras apzagt nav grēks, ātri vai vēlu beidz pastāvēt. Lielākais Latvijas izaicinājums joprojām ir izveidot valsti, kuru pilsonis uzskatītu par savu valsti. Lai to panāktu mums ir vajadzīgs ierēdnis, kas cilvēkus uzskatītu par saviem cilvēkiem, nevis kāšamiem objektiem.
Latvijas mērķis noteikti nav nepārtraukti strīdi un tiesvedība starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un pilsoņiem. Diemžēl laikraksta Diena atklātā tendence liecina, ka līdz tam nav tālu. Pērn VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova ir atcēlusi katru trešo savu darbinieku lēmumu - iepriekšējā gadā ir notikuši 1380 strīdi starp VID un uzņēmējiem, no kuriem 34% gadījumu VID ģenerāldirektore pilnībā vai daļēji ir atcēlusi savu padoto lēmumus. Savukārt 20% gadījumos VID ir zaudējis tiesā nonākušajās lietās. VID milzīgo kļūdas procentu skaidro nevis ar sava darba brāķi, bet vaino mainīgo likumdošanu. Cerams, likumdošana turpmāk nebūs tik mainīga kā krīzes gados, tomēr likumdošanas mainīgums ir hroniska Latvijas politikas kaite. Tieši tādēļ ir nepieciešama operatīva un profesionāla sabiedrības informēšana no VID puses. Jau vairākus gadus ir iespēja prasīt VID viedokli par dažādiem jautājumiem uzziņas veidā, taču tās nepublicē. Tomēr, ja būtu pielikts vairāk pūļu skaidrojumiem no VID puses, arī nesaprašanās būtu mazāk.