Savulaik komjaunatnes izlolotais politiķis, kurš regulāri apmeklē domes kapelu un aizstāv kristīgās vērtības, nostājies jaunās partijas priekšgalā. «Īpaši ērti nejūtos,» viņš atzīst, skaidrojot, ka sabiedrība pieradusi kritizēt viena uzvārda partijas, jo uzskata, ka šis viens cilvēks nosaka visu. Amerikam esot lielāka komforta sajūta, ja apkārt esot līdzvērtīgi vai gudrāki cilvēki. Partijas publisko paziņojumu atbalstījuši 719 cilvēki, liecina informācija partijas mājaslapā. Deputāte Baiba Brigmane (Vienotība) A. Ameriku dēvē par drosmīgu, jo netic, ka no LPP/LC atliekām var izveidot konkurētspējīgu politisko spēku pirms vēlēšanām.
Ar Šleseru arī strīdējās
«Man kā pasakā bija jāizvēlas starp trim ceļiem - iet pa labi, pa kreisi vai pa vidu. Viens ceļš - iet pensijā un teikt, ka šis posms dzīvē ir noslēdzies, bet es vēl nejūtu pensijas gadu tuvošanos. Otrais - lūgties, lai pieņem kādā citā partijā, arī tas diez kas nav. Neviena - ne Vienotība, ne Saskaņas centrs, ne kāda cita - partija man nelikās piemērota. Tad atlika trešais ceļš - uzrunāt cilvēkus, kas ir man apkārt. Tā bija liela avantūra janvārī startēt ar šo paziņojumu,» partijas dibināšanas motīvus skaidro pats A. Ameriks. Vaicāts, vai juties labāk aiz LPP/LC līdera Aināra Šlesera muguras, viņš saka, ka abi esot bijuši partneri politikā, jo nav bijis klāt pie LPP dibināšanas, bet, likvidējoties Latvijas Demokrātiskajai partijai (pirms tam Demokrātiskā partija Saimnieks), viņš pie Šlesera atnācis ar aptuveni simt cilvēkiem. «Ņemot vērā to enerģētiku, kas ir Šleseram, tur otru [līderi] nevajadzēja,» saka A. Ameriks un norāda, ka abi esot stundām strīdējušies, bet tas nav noticis publiski. Piemēram, viņš esot iebildis pret LPP apvienošanos ar Latvijas ceļu. Pēc A. Šlesera aiziešanas uz Saeimu A. Ameriks stājās vicemēra amatā un revidēja dažus priekšgājēja jaunievedumus, piemēram, reorganizēja Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi. Tāpat A. Ameriks atbalstīja A. Šlesera bijušā līdzgaitnieka Daiņa Liepiņa atlaišanu no Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amata un joprojām uzskata, ka Liepiņš nav bijis veiksmīgākais saimniekotājs šajā vietā. A. Šlesera šobrīd nav Latvijā, tāpēc viņa viedokli par jauno partiju un tās līderi uzzināt neizdevās.
Patīk sevi parādīt
Lai arī priekšplānā atrasties A. Amerikam šķietami nepatīk, viņš gluži labprāt piedalās dažādos publicitātes pasākumos, piemēram, vairākos laikrakstos nesen parādījās fotogrāfijas, kurās vicemērs sveic simtgadnieci. Pirms dažiem gadiem plašu rezonansi ieguva plakāti pie Rīgas Krievu teātra, kuros Ameriks bija pozicionēts kā teātra rekonstrukcijas patrons. Redzams, ka krievu prese Ameriku mīl vairāk, ko viņš pats skaidro - latviešu prese esot vairāk orientēta uz kritiku, krievu prese - uz notikumu. A. Ameriks aizrautīgi skaidro savus darba pienākumus: «Jāparaksta dokumenti, jāapsveic skolnieki, jāpiedalās dažādos pasākumos. Agrāk man bija laiks uzspēlēt tenisu, šobrīd tāda laika man nav. Sen nav bijis, ka ir tikai viens vietnieks.» Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) par kolēģi ir komplimentārs: «Rīgas domes koalīcija ir unikāla. Latvijas jaunākajā vēsturē tā ir vienīgā, kas tik ilgu laiku strādā bez jebkādiem konfliktiem. Mēs ar Andri esam ļoti labi sastrādājušies un realizējam tās prioritātes, kuras esam nosprauduši pašā sasaukuma sākumā. Esmu gandarīts, ka viņš ir izveidojis savu partiju, un ir liela varbūtība, ka kopīgā sarakstā startēsim nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Konkrētāk par to runāsim jau rudenī.» Pats A. Ameriks par kopīgo startēšanu gan saka, ka par to vēl jādomā.
Amerika publicitāte ir visai pretrunīga, jo iesauka Misters 20 procenti viņam pielipusi aizdomu dēļ, ka tieši tik viņš pieprasot no Rīgā īstenotajiem lielajiem projektiem. Tomēr tiešu pierādījumu viņa saistībai ar koruptīvām shēmām nav. «Mana sirdsapziņa ir tīra. Manuprāt, ir zināma sabiedriskā tēla veidošanas politika bijusi,» saka A. Ameriks un atgādina, ka arī laikrakstā Diena bijuši asi kritiski raksti. Viņa arguments ir: «Ja tā būtu taisnība, tad es nebūtu ievēlēts.» Pirms iesaistīšanās politikā aktīvi uzkrājis kapitālu nekustamo īpašumu biznesā, joprojām uzskatāms par gana turīgu - pagaidām jaunākajā pieejamajā deklarācijā par 2010. gadu redzams, ka Nordea bankā viņa kontos ir gandrīz 500 000 eiro, ap Ls 24 000 un ap USD 27 500. Swedbank viņam ir ap 450 000 eiro un ap Ls 5000. Viņš sniedzis arī vairākus aizdevumus, vairākus gadus ziedojis LPP pa Ls 10 000 gadā, 2010. gadā ziedojis Ls 18 000 apvienībai Par labu Latviju!, liecina informācija KNAB mājaslapā. Pieļauj, ka ziedos arī jaunajai partijai.
A. Amerika reputāciju ietekmē arī viņa saistība ar dažādiem skandāliem, piemēram, pār viņu kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju krīt ēna, ko met ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova iespējamais interešu konflikts, kad zemi no brīvostas vēlējās nomāt SIA Baltic Infrastructure Development, kuras īpašnieki bija aizslēpušies aiz Singapūrā reģistrētas firmas, bet tās dalībnieks bija arī Loginovs. A. Ameriks atzīst, ka viņam esot smagi un visi valdes locekļi esot nostādīti fakta priekšā: «Es teicu, ka es tā nedarītu. Tas zināmā mērā ir pilotprojekts - vai amatpersona ir tiesīga kaut ko tādu darīt, vai tas ir interešu konflikts vai nav.» A. Ameriks no sava vērtējuma izvairās un norāda, ka to izvērtēt var vienīgi KNAB.
Neviens nav sterils
«Tas nav LPP/LC klons,» turpina atkārtot A. Ameriks, stāstot par savu partiju. Tomēr lielākā daļa no LPP/LC ievēlētajiem domes deputātiem ir jaunās partijas valdē. «Ja tu esi deputāts, tev ir tiesības būt valdē,» viņš uzskata. Vēl valdē ir deviņi A. Amerika uzaicināti cilvēki, no kuriem daļa nav bijuši saistīti ar LPP/LC. Pārskaitot šī daļa tomēr sanāk maza. Vaicāts, vai partijas valdes locekļi ir reputācijas ziņā nevainojami, A. Ameriks atbild: «Noteikti nē. Es arī neesmu reputācijas ziņā nevainojams. Ir vispār grūti atrast cilvēku, kurš ir absolūti sterils savās darbībās. Ja es viņus aicināju, man bija zināms pamats to darīt.» Valdē ir, piemēram, domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, kurš savulaik pazibēja tā dēvētajā Jūrmalgeitas lietā un pār kuru bija interešu konflikta ēna arī vēlāk. Joprojām A. Amerikam mēdz atgādināt arī viņa komjaunieša pagātni padomju laikā, kaut viņš apgalvo, ka neesot izlasījis nevienu Marksa un Ļeņina darbu. «Katram ir sava slimības vēsture,» viņš komentē faktu, ka joprojām ir koalīcijā kopā ar Saskaņas centra deputātiem, starp kuriem ir, piemēram, Sergejs Zaļetajevs, kurš nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju, bet gāja laukā no Augstākās padomes sēdes kopā ar citiem interfrontiešiem. B. Brigmane, kurai arī ir komjaunatnes darbinieces pagātne, saka, ka zina A. Ameriku kopš tā laika, bet nevar apgalvot, ka viņu pazītu: «Šis cilvēks ir mīkla.» Runājot par A. Amerika aktivitātēm domē, B. Brigmane stāsta, ka viņš «rullējot» - gan ne tik traki kā Šlesers, tomēr dome tērējot naudu vērienīgiem projektiem. Viņa iesauka Misters 20 procenti esot jau folklora, bet pašai B. Brigmanei neviens neesot tieši sūdzējies, ka būtu prasīta nauda. Kāpēc Ameriku atkal un atkal ievēl? «Simpātisks vīrietis, acīmredzot elektorātam patīk,» viņa saka.
Ilgus gadus bijis LPP/LC, kas uzsvēra ģimenes vērtības, A. Ameriks jau septiņus gadus ir šķīries. Kad viņa vecākais dēls Agris paziņojis par nodomu precēties, tēvs atgādinājis, ka pašas no sevis ne ziepes, ne tualetes papīrs mājās neparādās - ja var ģimeni nodrošināt, tad uz priekšu! Cik noprotams, no Amerika vecākā kontiem dēla ģimene dāsnus ziedojumus nav saņēmusi. Vecākā dēla aizraušanos ar sabiedriskām aktivitātēm tēvs īpaši neietekmē, ļauj dēlam brīvi izpausties.