«Sarunas par HIV Latvijā ir tabu, kaut kas aizliegts, kas atstumj malā un diskriminē, un tu vari runāt tikai savējo lokā, visi baidās no sabiedrības, kas drīzāk nosoda nekā palīdz,» stāsta HIV pacients.
Nedariet, kā es
Miša. Mazā istabiņā, nevalstiskās organizācijas DIA+ LOGS (sniedz psiholoģisku, emocionālu un sociālu atbalstu visiem, kurus skar HIV/AIDS) telpās, viņš stāsta, kā dabūjis HIV. «Es svinēju savu divdesmit piekto dzimšanas dienu ar piecdesmit draugiem, tur bija alkohols, mūzika, dejas un jautrība, kā jau jebkurā ballītē. Tieši tur es satiku meiteni, un mēs pārgulējām neaizsargājoties.» Miša par šo kļūdu tagad ir sodīts ar HIV. «Es nekad vairs neesmu redzējis šo meiteni,» saka Miša, «turpināju dzīvot savu dzīvi un nevarēju iedomāties, ka es varētu būt inficēts. Dzīve mainījās dienā, kad nolēmu ziedot asinis.» Pēc mēneša pa pastu saņēmu vēstuli: jūsu asins analīzes ir ļoti sliktas, un aicinām jūs ierasties papildu pārbaužu veikšanai Latvijas Infektoloģijas centrā. «Es jutu, ka kaut kas nav labi, es jau gatavojos HIV pozitīvai atbildei, lai nekristu panikā, bet ļaunākais bija, ka mana mamma atrada vēstuli. Nedēļu viņa man atkārtoja, ka man jāiet prom no mājām, ka es vairs nevaru dzīvot ar viņu.»
Miša lasījis par HIV internetā, «es uzzināju, ko nozīme HIV, un iemācījos sadzīvot ar to. Lasīju, ka ir vēl cilvēki ar šo pašu problēmu, un dalījos bēdās, man arī nebija citas izvēles, kā samierināties un dzīvot ar HIV,» viņš atzīstas, dzerot tēju. Cilvēki, kas viņu pazīst, zina, ka viņam ir HIV, un viņš to neslēpj: «Līdz šim vīruss nav progresējis, un ārsti joprojām nedod man zāles. Es varētu ar to dzīvot visu mūžu, es pazīstu cilvēkus, kuriem tas jau ir ilgi, un viņi dzīvo laimīgi.»
Miša mācās, patlaban viņam nav draudzenes, bet viņš turpina meklēt iepazīšanās portālos. Reizēm piepelnās būvniecībā un palīdz DIA+LOGS. «HIV nesaudzē nevienu, ar HIV var inficēties bagāts vai nabags,» viņš saka ļoti nopietni, «cilvēkam var būt ļoti laba izglītība, vai viņš var būt ļoti svarīgs, bet vīruss tevī iekšā būs uz visu mūžu.» Mājās tagad esot labāk: «Man nav darba, bet es strādāju mājsaimniecībā, tīru, gatavoju ēst.» Viņa iemīļotākā ieteikuma frāze jauniešiem ir: «Nedariet tā, kā es.»
Dimam uz kreisās rokas ir ietetovēts viņa dzimšanas gads «1978», tas papildu citiem tetovējumiem norāda uz pabūšanu vairākos Latvijas cietumos. Šodien viņš ienācis DIA+LOGS, lai tiktos ar draugiem. «Viņiem tā ir kā māja, tikai bez ģimenes,» saka Ruta Kaupe, DIA+LOGS valdes priekšsēdētāja. Virtuvē Dimas draugi vāra zupu, kas labi smaržo. Pirmo reizi Dima vēnā injicēja heroīnu vilcienā Ventspils-Rīga ceļā uz Matīsa cietumu. «Tajā pašā vagonā arī varēja nopirkt narkotikas, un kopš tās nolādētās dienas, kad es nomēģināju narkotikas, tās man sagādājušas daudz problēmu. Es darīju trakas lietas, kas mani veda no cietuma uz cietumu sešarpus gadu.» Šķirotavas, Matīsa, Cēsu, Pārlielupes, Jēkabpils cietums, tajos viņš tika pie tuberkulozes.
2001. gada 29. septembrī viņu atkal izlaida, tagad viņš sevi kontrolē, pateicoties savai neatlaidībai, tomēr reizēm viņam kārojas kaut kā. «Narkotikas ir tādas pašas kā alkohols,» saka Dima, «tagad es vairs neesmu atkarīgais, es sevi varu kontrolēt un iztikt nedēļu, mēnesi vai ilgāk bez duršanas vēnā. Es nelietoju heroīnu, amfetamīni ir lētāki, un beigu beigās man ir labi.» 1993. gadā viņš sāka regulāri injicēt heroīnu, būdams cietumā: «Tur ir viegli tikt pie narkotikām arī caur cietumsargiem.» Miša sevi uzskata par rīdzinieku, bet dzimis Ventspilī, kur, viņš apgalvo, «narkotikas plūst bez problēmām». Tagad viņš dzīvo viens «mazā istabā, bet vasarās es pārbraucu uz māju, kas ir tukša, kopā ar citiem kolēģiem un pāris kaķiem. Policijai patīk mūs kontrolēt: «Labi, puiši, mēs zinām, kur jūs atrast, ja būs problēmas.» Tomēr viņam patīk dzīvot vienam un apciemot DIA+LOGS: «Man nav kurp iet, man patīk tādi cilvēki kā es, un es varu runāt par savu infekciju.»
Maskavas iela 75. Ekskrementu pārpalikumi, šļirces, netīras drēbes, koferis un salauzti dēļi ir daļa no telpas interjera pamestā ēkā Rīgā, Maskavas ielā. Agita Sēja, HIV sociālās profilakses programmu vadītāja, kopā ar Slavu un citiem palīgiem no DIA+LOGS savāc lietotās šļirces, kas izmētātas pa grīdu. «Rīgā ir vēl daudz tādu ēku kā šī, cilvēki pārlaiž šeit naktis, lieto narkotikas un dienās iet uz ielas meklēt ēdamo un krāsainā metāla vadus, ko pārdot vēlāk.» Citā telpā no kartona kaudzes izveidota guļvieta. Jāuzmanās, lai neiekāptu cilvēku atstātajās «mīnās».
Slava kļuva atkarīgs uzreiz ar pirmo pamēģināšanas reizi. Lai otrreiz nopirktu narkotikas, pārdeva savu zelta ķēdīti. Slava ir mēģinājis atmest lietošanu vairākas reizes un vienmēr atsācis. Arī tagad domā atmest, bet piezvanīja paziņa un piedāvāja heroīnu, viņš nevarēja atteikt, pārāk vājš...
Konstantīns narkotikas lieto no 22 gadu vecuma, tagad viņam ir 30. Viņš uzskata, ka pašlaik nav tik atkarīgs, kā bija 25 gadu vecumā, kad lietoja četras piecas reizes dienā. Kopā ar draudzeni audzina viņas bērnu. Nav zināms, cik ilgi Konstantīna draudzene lieto narkotikas, domājams, gadus 8-10. Sarunā Konstantīna draudzene ļoti gribēja pateikt, ka neviena meitene, kad sāk lietot narkotikas, nedomā, ka, kļūstot atkarīgai, vienīgais veids, kā dabūt naudu narkotikām, būs kļūt par prostitūtu. Arī viņa, kad sāka lietot, tā nedomāja.
Brīdinās tūristus
«Es biju pārsteigta, kad uzzināju dramatisko ar HIV inficēto cilvēku statistiku Latvijā,» saka Anastasija, Riga Weekend direktore, «nedomāju, ka tas ir seksa tūrisma rezultāts. Domāju, ka inficēšanās Latvijas iekšienē vairāk aug narkotiku lietotāju, mazāk - nedroša seksa dēļ. Diemžēl Latvijā nav vai arī ir maz izpratnes par HIV. Lai gan tā ir latviešu problēma, latvieši nav gatavi to atrisināt. Ārzemniekiem vajadzētu vairāk uztraukties par to. Pirmkārt, latvieši migrē, un Skandināvija, Vācija, Anglija un Krievija ir top galamērķi. Otrkārt, seksa tūristi ir visvairāk apdraudēti. Es nezinu, kā darbojas masāžas saloni un līdzīgas vietas, vai viņi pārbauda meiteņu veselību un kāda ir viņu nostāja prezervatīvu lietošanā. Bet es zinu, ka ielu seksa punkti ir pilni ar narkotiku lietotājiem, un domāju, tā ari ir viskoncentrētākā HIV infekciju vieta Rīgā. Parasti es savus klientus brīdinu par melnajā sarakstā esošajiem klubiem, par jaunām meitenēm, kas mēģinās viņus pārķert pie klubu ieejām, par blēžiem taksistiem, par dažiem Latvijas likumiem, kas tiem būtu jāzina. Tagad es viņus droši vien arī brīdināšu par dramatisko HIV situāciju un ieteikšu lietot prezervatīvus jebkura seksuāla kontakta gadījumā Rīgā (pat ja tas nav komerciāls).»
Inga Upmace, EDSVD HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības un profilakses nodaļas vadītāja Latvijas Infektoloģijas centrā, uzskata, ka vajadzētu «vairāk informatīvo programmu skolās, lai izvairītos no infekcijas izplatības starp jauniem cilvēkiem, jo diemžēl trūkst informācijas par HIV/AIDS sabiedrībā».