Savukārt bezdarba līmenis, kas aprēķināts pēc Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat metodoloģijas, ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu līdz 10,2%. Tikmēr Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn nodarbinātība turpinājusi palielināties un strādājošo cilvēku skaits ir par 11,4 tūkstošiem lielāks nekā 2014. gadā. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kā arī veselībā un sociālajā aprūpē, savukārt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī apstrādes rūpniecībā bija lielākais nodarbināto skaita samazinājums. Lai arī atsevišķi nodarbinātības dati ir pozitīvi, rodas iespaids, ka jaunu darba vietu radīšana valstī nenotiek tik ātri, cik vēlamies, un gadījumā, ja šis process ievilksies, tad arī labklājības pieaugums pamazām var izzust. Skaidrojot situāciju ar nodarbinātību, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone izsaka viedokli, ka bezdarba rādītāju negatīvi ietekmējusi maksātspējas pasliktināšanās Krievijas tirgū, kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi ir atbrīvojuši darbiniekus, kuri pēc darba attiecību pārtraukšanas uzreiz nav sev atraduši citu darba vietu. Tomēr līdz ar Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi bezdarba līmenis mūsu valstī turpinās samazināties, uzskata L. Menģelsone.
Par lēnu
«Pašreizējais ekonomikas pieauguma temps Latvijai ir par lēnu - aptuveni 3% gadā. Ja vēlamies iespējami ātrāk sasniegt Eiropas Savienības dzīves līmeni, tad attīstībai jānotiek straujāk un pieaugumam jābūt vairāk nekā 5%, kā rezultātā pieaugtu algas un cilvēkiem būtu lielākas iespējas strādāt labi apmaksātās darbavietās,» spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. Viņš uzskata, ka biznesa vide Latvijā kopumā vērtējama viduvēji, jo ir nepietiekamas investīcijas, kas savukārt nozīmē, ka darba vietu skaits būtiski nepieaug. «Brīdī, kad ieguldījumi palielināsies, pieprasījums pēc papildu darbaspēka būs dabisks. Tāpēc valsts līmenī jādomā par nodokļu sistēmas pielāgošanu tā, lai privātais sektors attīstītos straujāk, bet bezdarbs samazinātos,» spriež uzņēmēju organizācijas pārstāvis.
Arī L. Menģelsone vērš uzmanību uz to, ka galvenie šķēršļi, lai samazinātu bezdarba līmeni Latvijā, saistīti ar nesabalansētu darba tirgu. Daļai bez darba esošo nav pietiekamas kvalifikācijas, lai iekļautos darba tirgū. Bezdarba līmeni mazināt traucē arī tas, ka jaunas darba vietas biežāk rodas ne tajās Latvijas pašvaldībās, kurās vērojams darba roku pārpalikums. Piemēram, Kurzemes piekrastē tiek likvidēta kāda zivju pārstrādes rūpnīca, bet bez darba palikušie cilvēki nevar atrast nodarbošanos esošajā apvidū, un viņiem jāpārvietojas uz Rīgu vai vietējo reģiona centru.
Strukturālas problēmas
Komentējot situāciju citās valstīs, A. Rostovskis zina teikt, ka attīstītajās valstīs bezdarba līmenis ir aptuveni 5%, un to uzskata par samērā «veselīgu» apjomu, jo panākt bezdarbu 0% vai pat 1% apjomā faktiski nav reāli. Ja valstī bezdarbs ir 5%, tad bezdarbnieku vidū visbiežāk ir tādi cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vispār nevēlas strādāt, vai arī cilvēki, kuri bezdarbnieku rindās atrodas tikai īsu laiku - starp iepriekšējo un nākamo darbavietu. Latvijā darba meklētāju skaits ir lielāks, jo izveidojies arī tā saucamais strukturālais bezdarbs, respektīvi, it kā cilvēkus varētu integrēt darba tirgū, taču ir pamatoti šķēršļi, kāpēc tas nenotiek vai notiek pārāk lēni.
«Piemēram, ja tirgū akūti nepieciešami informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti, bet cilvēks prot tikai ravēt puķes, viņam pašam nepieciešama motivācija un vēlme pārkvalificēties, redzot iespēju pārkvalificēšanās rezultātā atrastu labu darbu,» teic LTRK prezidents.
Viņaprāt, arī pašreizējā izglītības sistēma rada riskus, ka cilvēkam pēc profesijas iegūšanas var nākties sastapties ar darba meklēšanas grūtībām. Piemēram, vēl arvien ir samērā daudz augstskolu studiju budžeta vietu specialitātēs, pēc kurām pieprasījums darba tirgū ir daudz mazāks nekā piedāvājums, uzsver LTRK pārstāvis. «Paskatoties darba sludinājumus, var redzēt, ka tiek meklēti sociālo zinātņu speciālisti, ar pārdošanas, mārketinga vai līdzīgu jomu kvalifikāciju, bet valsts līmenī vēl arvien izglītība budžeta ietvaros tiek piedāvāta citās jomās,» izglītības nesabalansētību ar darba tirgus prasībām ieskicē A. Rostovskis.
Līdzīgi kā pērn
Komentējot potenciālo situācijas attīstību, darba tirgus pētījumu kompānijas Hay Group Pakalpojumu vadītāja Latvijā Līga Rode teic, ka Latvijas darba tirgū vēl aizvien trūkst IT nozares speciālistu. Tas esot attiecināms gan uz programmētājiem, gan tā dēvētajiem IT arhitektiem. Darba tirgus eksperte piebilst, ka reizēm darbinieku trūkuma dēļ kāds no uzņēmumiem pārceļ darbību uz citu valsti. Pēdējā laikā esot ļoti jūtami pieaugusi interese par Baltkrieviju. Lai arī investīciju mikroklimats šajā valstī var šķist nestabils, ārvalstu kompāniju interese par Latvijas dienvidaustrumu kaimiņvalsts darba tirgu aizvien vairāk pieaug un uz to tiecas faktiski visu nozaru pārstāvji - to vidū gan plaša patēriņa preču ražotāji un tirgotāji, gan IT nozares kompānijas.
Latvijā darba tirgus izmaiņas lielā mērā seko ekonomikas tendencēm, tajā skaitā patēriņa pieaugumam. Tāpēc, pēc L. Rodes teiktā, šogad varētu būt darba vietu pieaugums mazumtirdzniecībā. «Lai arī cilvēki pēc ekonomiskās krīzes vēl aizvien vairās veikt lielākus tēriņus un varbūt nesteidz būvēt mājas, viņi labprāt veic mazākus pirkumus, iegādājoties sadzīves tehniku un dažādas mājsaimniecības preces. Tāpēc, lai nodrošinātu tirdzniecību, nozares uzņēmumiem ir interese par darbinieku skaita palielināšanu,» skaidro darba tirgus eksperte. Pēc viņas prognozēm, šogad darba tirgus izmaiņu tendences var būt līdzīgas kā pagājušajā gadā. Savukārt LDDK norāda, ka darba devēju nosaukto pieprasītāko profesiju lokā visbiežāk minētās - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares specialitātes, programmētāja profesija, kā arī dažādas uzņēmuma darbības atbalsta profesijas (mārketings, finanses, grāmatvedība). «Tūrisma speciālista, pārtikas un dzērienu tehnologa un būvinženiera specialitātes ir arvien pieprasītākas darba tirgū, jo tieši šajās jomās ir sarežģīti atrast tiešām zinošus un kvalificētus speciālistus,» piebilst L. Menģelsone.
Līdzīgas tendences kā pērn varētu būt arī atalgojumu jomā. Saskaņā ar Hay Group klientu Latvijā aptauju šogad vidējā pamatalga varētu palielināties aptuveni par 4%. Savukārt atalgojumu mainīgo daļu jeb prēmijas noteiks sasniegtie darba rezultāti. «Jāsaka, ka pagājušajā gadā lielākajai daļai uzņēmumu izdevās sasniegt plānoto un šogad, iespējams, būs līdzīgi. Pēc mūsu datiem, atalgojuma palielinājumu šogad plāno 85% uzņēmumu, bet samazinājumi pagaidām netiek plānoti,» stāsta L. Rode.