Alianse izveidota, lai veicinātu onkoloģisko slimību pacientu veiksmīgāku sadarbību ar valsts institūcijām, valdību, kā arī sekmētu sabiedrības informēšanu. Onkoloģijas problemātikas jomā ir daudz organizāciju, teju katram vēža veidam atbilstoši ir sava atbalsta biedrība, tādējādi ir sarežģīti pārstāvēt katrai savu viedokli valsts iestādēs un valdībā. «Valsts institūcijas var pateikt, ka organizācijas pārstāvju skaits ir nepietiekams, lai virzītu izskatīšanai viņu intereses, arī sasvstarpējā informācijas aprite nav gana veiksmīga. Alianse nostiprinās kopīgu informācijas aprites tīklu, varēsim veidot kopīgu aktivitāšu resursu,» stāsta EuropaColon (Zarnu vēža pacientu biedrības) vadītāja Kristīne Liepiņa. Arī Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Inga Šmate atzīst, ka vieglāk ir sadarboties ar lielāku organizāciju, kas pauž vienotu, skaidri formulētu viedokli, tādējādi atvieglojot valsts iestādēm iespēju identificēt problēmas, kas pacientiem ir aktuālas, apzināt pacientu intereses un palīdzēt tās īstenot.
Onkoloģisko pacientu alianse plāno rūpīgi sekot līdzi Veselības ministrijas un citu saistīto iestāžu darbībai gan budžeta plānošanā, gan likumu pieņemšanā un veselības politikas izstrādē un prioritāšu definēšanā. K. Liepiņa uzskata - ir svarīgi panākt, lai valsts līmenī tiktu izveidota vēža apkarošanas stratēģija un konkrēti tās realizēšanas plāni. «Kas attiecas uz finansējumu, es pieļauju, ka aliansei varbūt uzreiz neizdosies izcīnīt ievērojamu virzību finansējuma palielinājuma ziņā, bet ir svarīgi aktualizēt sasāpējušos jautājumus un par tiem regulāri atgādināt,» uzsver K. Liepiņa. Ar naudas līdzekļu nepietiekamību ārstēšanai saistīta arī medikamentu pieejamība. Latvijā vēža ārstēšanā joprojām izmanto novecojušas ķīmijterapijas metodes, jo moderniem medikamentiem nav līdzekļu, un pacientu dzīves kvalitāte ir slikta, jo palīglīdzekļu apjoms un pieejamība nav pietiekama.
Viena no lielākajām problēmām, kas ietekmē gan slimnieku iespējas izveseļoties, gan viņu dzīves kvalitāti un ilgumu, ir novēlota onkoloģisko slimību diagnostika. «Latvijā vēzim ir diezgan jauna seja - tā nav problēma, kas skar tikai cilvēkus pēc četrdesmit, piecdesmit gadu vecuma. Saslimst aizvien jaunāki cilvēki. Jāpiebilst, ka šāda problēma raksturīga ne tikai Latvijai, bet Eiropai kopumā. To nosaka gan dzīvesveids, gan ēšanas paradumi un arī gēni,» stāsta K. Liepiņa. Taču tieši mūsu valstij raksturīgi, ka vēzis tiek diagnosticēts jau vēlīnās stadijās, jo cilvēki laikus nevēršas pie ārsta. Tas saistīts gan ar garajām rindām uz izmeklējumiem, gan ar to dārdzību. Arī sabiedrības informēšana ir viens no jaunveidotās alianses darbības mērķiem.
Alianse arī plāno veicināt ģimenes ārstu kompetenci, jo tieši ģimenes ārsts ir tas mediķis, pie kura cilvēks vispirms vēršas saslimšanas gadījumā. Ārstu izglītošana iecerēta praktiski iesaistošā veidā, ne tikai izsniedzot formālu rakstveida informāciju.