Jau izlemts, ka muzejs neatradīsies vēsturiskajā teritorijā Maskavas forštatē, kur Otrā pasaules kara laikā nacistiskais režīms izveidoja ebreju geto, bet tuvāk centram - sarkano spīķeru noliktavu kvartālā, Krasta un Turgeņeva ielas krustojumā. Kaut arī, salīdzinot ar Viļņu, Minsku un Varšavu, apbūve bijušajā geto teritorijā Rīgā ir pārcietusi mazāk būtisku izmaiņu un objektīvi muzejs būtu jāiekārto tieši tur, M.Barkahans domei norādījis uz risku, ka intensīvas pilsētbūvniecības apstākļos vēsturiskais geto rajons var tikt pakļauts nojaukšanai un apbūvēšanai no jauna. Tādēļ viņš par lietderīgāku uzskata muzeja atvēršanu Spīķeros, taču pārnesot un saglabājot pirmatnējā stāvoklī kādu no būvēm, daļu akmens ceļa seguma un citus elementus.
«Jāatzīst, ka pilnībā vēl neesmu apradis ar šo ideju,» saka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, kuru nedaudz mulsina tas, ka muzejs taps nevis vietā, kur traģiskie notikumi risinājušies, bet kvartālā, kas veidojas par izklaides vietu. Tomēr viņš kā pozitīvu min apstākli, ka Spīķeros muzeju apmeklēs daudz vairāk cilvēku. A.Suharenko kā viens no muzeja idejas iniciatoriem sākotnēji bija iecerējis to veidot vienā no mājām bijušajā geto teritorijā, taču vairāku gadu garumā sarežģīto īpašuma tiesību dēļ nav izdevies sadarbībā ar domi šo ieceri realizēt.
Projekta straujā virzība pēdējās nedēļās lielā mērā tiek saistīta ar to, ka «lielākais motors projektā» - šādu apzīmējumu izvēlējās rabīns - ir Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) padomnieks Georgs Lansmanis, kurš pats ir ebreju kopienas pārstāvis. A.Šlesers, kurš kā domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs parakstīja nodomu protokolu, pašvaldības iesaistīšanos pamatoja, sakot, ka nav iespējams aizmirst to, kas ebreju tautai bija jāizcieš kara laikā, un, ja mēs nezināsim vēsturi, tad nevarēsim veidot nākotni. Viņš vairākkārtēji uzsvēra, ka projekts ir nozīmīgs arī tādēļ, lai parādītu, ka Latvija ir daudznacionāla valsts.
Projekta iniciatori prognozē, ka muzeja pirmo kārtu varētu atvērt gada beigās. Šodien par muzeja izveidi Spīķeros pašvaldībai piederošā īpašumā lems domes Pilsētas attīstības komiteja. Deputātiem sagatavotajos dokumentos minēts, ka muzejam paredzētās 100 metru garās ēkas fasādi plānots nosegt ar stikla vitrīnām, kurās tiks izvērsta ekspozīcija. Pagalmu iecerēts pārklāt ar stikla vai līdzīga materiāla nojumi. Pie ieejas pagalmā tiks uzstādīts kravas vagons, līdzīgs tiem, kādos ārvalstu ebrejus kara laikā veda uz Rīgas geto. Pilsētas attīstības departamenta speciālisti gan norāda, ka vairāki no šiem pasākumiem varētu nebūt īstenojami, piemēram, fasādes nosegšana ar stikla vitrīnām, pagalma pārklāšana ar stiklu un vēsturiskās ēkas pārvietošana no Ludzas ielas.