«Mēs būsim partneri ne tikai uz šīm Saeimas vēlēšanām, bet ilgtermiņā,» Dienai teica Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Līgumus plānots parakstīt uz nākamās Saeimas pilnvaru laiku, paredzot izveidot Reģionālās attīstības padomi. Tajā būs Vienotības vadība un reģionālo partiju pārstāvji, kuriem iecerēts dot tiesības piedalīties arī koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdēs. Tajās katru pirmdienu tiek apspriesta valdības un Saeimas tās nedēļas darba kārtība. Jau tagad koalīcijas pārstāvju sanāksmes apmeklē Zaļo un Zemnieku savienības sabiedrotie no Liepājas, Ventspils un Līvāniem. Jaunie partneri varēs deleģēt arī savus cilvēkus Vienotības kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanās. Valmieras mēram Inesim Boķim jau rezervēta augsta vieta Vidzemes sarakstā. Līgumu parakstīšana iecerēta sestdien Vienotības domes sēdē.
Konsolidēt spēkus
Kad Vienotība Valda Dombrovska (Vienotība) valdības laikā sāka sarunas ar reģionālajām partijām, pie sarunu galda vēl sēdēja arī Vidzemes partijas un Latgales partijas pārstāvji, kuri savu izvēli tomēr izdarīja par labu Reģionu aliansei, ar kuru kopā ir izveidota Latvijas Reģionu apvienība. Tas, ka daļa partiju izšķīrās par labu Vienotībai, varētu būt arī daļējs premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) nopelns. Viņai ir autoritāte reģionos, jo personīgi labi pazīst daudzus pašvaldību vadītājus un kā bijusī zemkopības ministre zina arī šo teritoriju problēmas. Jaunie Vienotības partneri ir ar ilgu gadu pašvaldības darba pieredzi. Pirms tam viņi pārstāvēja tagad likvidēto Tautas partiju un LPP/LC. Izņēmums ir Tukuma un Ogres pārstāvji, kuru reģionālās partijas ir sen dibinātas.
Vispārliecinošāk izšķiršanos turpmāk sadarboties ar Vienotību pamatoja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, kuras vadītā partija Kuldīgas novadam lēmumu ir pieņēmusi partijas pilnsapulcē. Balsojums nav bijis vienbalsīgs, taču vairākums ir piekritis, ka šajā laikā ir svarīgi labēji centriskiem politiskajiem spēkiem konsolidēties ap varas partijām, kas ir sevi pierādījušas un orientētas uz darbību ilgā laikā. Vienotībai arī būs noteicošā loma ES fondu nākamā plānošanas perioda finansējuma sadalē, un pašvaldību pārstāvji vēlas būt klāt šajās sarunās, atzina I. Bērziņa.
Salcēvičs dos padomus
Arī Jēkabpils domes priekšsēdis Leonīds Salcēvičs Dienai apstiprināja gatavību parakstīt līgumu ar Vienotību, lai «nāktu palīgā vadošajai partijai labāk izprast lietas, kas sāp pašvaldībām». Jēkabpils mērs ir svārstījies starp Vienotību un Zaļo un Zemnieku savienību, bet tai jau ir ļoti liela ietekme vietējā varā. No teiktā varēja secināt, ka vadošajai partijai šis padoms varētu būt vairāk vajadzīgs. Jēkabpilī dzīvo arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Visatturīgāk par vienošanos izteicās Talsu novada priekšsēdis Aivars Lācarus, kuram ir laba sadarbība ar Vienotības un Reformu partijas pārstāvjiem domē. Vietas kandidātu sarakstā un iespēja piedalīties koalīcijas sēdēs nav tas, kā dēļ domes izpilddirektora Alda Vilsona vadītā partija Talsu novada attīstībai steigtos parakstīt līgumu, kas, visticamāk, tomēr tiks izdarīts. Šī partija vēloties konkrētas lietas, piemēram, lai tiktu sakārtoti valsts nozīmes ceļi novadā un rekonstruēts Sabiles tilts pār Abavu.
Līgumu ar Vienotību ir noskaņota parakstīt arī Ogres mēra Edvīna Bartkeviča vadītā partija Ogres novadam, kas pašlaik ir nedaudz specifiskā situācijā. Desmit Ogres novada domes deputāti ir ierosinājuši neuzticības izteikšanu pašvaldības vadītājam, par ko drīzumā notiks balsojums. E. Bartkevičs Dienai pieļāva, ka amatu viņš var arī zaudēt, jo opozīcijas pusē ir pārgājuši pāris viņa līdzšinējo domubiedru. Partija Ogres novadam izmantos iespēju deleģēt savus pārstāvjus Vienotības kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanās, taču mērs vēl nevarēja pateikt, vai vēlētos arī pats kandidēt. Uz vaicāto, ko parlamentā vissvarīgāk būtu izdarīt pašvaldību interesēs, E. Bartkevičs atbildēja, ka ir nepieciešams revidēt smago birokrātiju valsts pārvaldē, panākot tās samazināšanu un valsts uzticēšanos saviem cilvēkiem.