«Vienotība» krustcelēs

Lai cik dīvaini tas skanētu, bet lēmums rosināt Saeimas atlaišanu vislielākās galvassāpes rada Vienotībai (V). Ja apvienība izšķiras turpināt darbu koalīcijā kopīgi ar ZZS, rodas šizofrēniska situācija: no vienas puses, piekrītot Zatlera tēzei par oligarhu pārliecīgo lomu Latvijā, apvienība, no otras puses, turpina sēdēt ar prezidenta kritikas objektiem pie viena galda un kopīgi pieņemt lēmumus. Ja apvienība izšķiras ZZS nomainīt ar Saskaņas centru (SC), šizofrēnija turpinās, jo SC gan balsoja pretēji V liktenīgajā 26. maija plenārsēdē, gan ir nepārprotami pretējās nometnēs Rīgas domē. Ja saglabājas pašreizējā koalīcija, tad V jārēķinās ar šādu faktoru kopumu: a) būs precīzāk jāformulē sava attieksme pret Lembergu, b) tiešāka runa jau tā nosacīto sadarbību koalīcijā neveicinās, jo ZZS nebūs ko zaudēt, c) tātad nav īsti saprotams, par kādu «stabilitātes saglabāšanu» ir runa, ja tuvākajos mēnešos koalīcijas «partneri» vainos viens otru visās nelaimēs vēl intensīvāk kā līdz šim. Tiesa, par stabilitāti grūti runāt arī kombinācijā ar SC (vai pat ZZS + SC), jo kādēļ gan vēlēšanu priekšvakarā aptauju līderim SC palīdzēt konkurentiem? Ja vēl ņem vērā iekšējās domstarpības, V jārēķinās, ka tuvākajā pusgadā, kā saka, ies kā pa elli. Ja V to saprot, ko tā var darīt? Censties uztaustīt, kas ir tās pārmaiņas, ko sabiedrība vēlas. It kā vienkāršs jautājums, tomēr tad V jāmaina virkne lietu. Piemēram, stingrāk jāvēršas pret savējiem, kas sastrādājuši blēņas. Jāmaina vārdu savienojumi, ar kuriem līdz šim provēts aprakstīt apvienības politiku. «Rietumnieciska izvēle», «stabilizācija» utt. 2011. gada otrajā pusē cilvēkiem skanēs daudz tukšāk pēc tam, kad jau piedzīvots, ka stabilizācija var būt arī stagnācija, ka orientācija uz Rietumiem var nozīmēt arī aizdevēju diktātu. Jautājums ir par to, vai V līderi spēj formulēt jaunas atbildes un solījumus ārpus pierastā «gaisma pret tumsu» (jo gaisma kļuvusi tāda ēnaina) un «mazākais ļaunums» (jo var uzrasties konkurenti uz šo nomināciju) rāmja. Šķiet, cilvēki ir tik noguruši no deklarācijām, ka daudz nopietnāk ieklausītos konkrētos priekšlikumos: kā mainīt likumdošanu, lai grūtāk būtu veidot ārzonu un pašmāju uzņēmumu tīmekļus apšaubāmiem darījumiem, kas jāpapildina likumos, lai «politiskai atbildībai» klāt nāktu arī reālā utt.?