Valsts pati deva
No šī gada sākuma valsts garantētais uzturlīdzekļu maksājums, ko valsts maksā gadījumos, kad neizdodas alimentus piedzīt no tēva, ir samazināts par 30%. Līdz šim valsts garantēja uzturlīdzekļus bērniem vecumā līdz septiņiem gadiem 45 latu apmērā un vecumā no septiņiem līdz astoņpadsmit gadiem - 54 latu apmērā. Pēc samazinājuma maksājumu apmērs ir attiecīgi 30 un 35 lati. Uzturlīdzekļu garantijas fonds (UGF) skaidro, ka kopējais budžets šogad nav samazināts, bet, tā kā pieteikumu skaits ir gandrīz dubultojies, lai pietiktu visiem, maksājumus nācās samazināt. Lai saglabātu izmaksas iepriekšējā līmenī, UGF trūkst 4,6 miljoni latu.
M.Skulte stāsta, ka prasību plānots balstīt uz Satversmes 109.pantu, kas garantē sociālo nodrošinājumu, un 110. pantu, kurā valsts uzņemas aizstāvēt ģimeni un definē to kā valsts pamatšūnu. «Nevar bērnam atņemt to, ko valsts pati ir iedevusi. UGF likumā ierakstīts, ka šis maksājums ir bērna sociālais nodrošinājums, tātad vecāki, kuri ir vieni, bez otra vecāka atbalsta audzina bērnus, varēja paļauties uz to, ka tas būs līdz šim garantētajā apmērā,» norāda prasības sagatavotāja juriste Kristīne Neimane. Viņa vērš uzmanību arī uz Satversmes normu, kurā teikts, ka valsts īpaši palīdz bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Ar garantēto uzturlīdzekļu samazinājumu valsts pati pārkāpjot šo principu. K.Neimane ir pārliecināta, ka pārkāpts ir arī Satversmes līdztiesības princips, ka vienam no vecākiem bērns jāuztur par lielāku summu, bet no otra valsts tikai piedzen izmaksātos 30 vai 35 latus mēnesī.
Kādas izredzes?
«Vecāku rīcība vērsties tiesā ir labāka nekā sēdēt vakaros pie virtuves galda un čīkstēt,» saka UGF Juridiskā departamenta vadītāja Sintija Daugule, taču arī norāda, «konkrētajā gadījumā es nesaskatu Satversmē garantēto tiesību pārkāpumu.» Viņa skeptiski vērtē iespēju, ka ST varētu šo sūdzību atzīt par pamatotu. «Maksājums no UGF atšķirībā no bērna kopšanas pabalsta vai pensijas nav saistīts ar maksātajiem nodokļiem un to nevar saistīt ar personas īpašumu. Tas nemaz nav pabalsts pēc definīcijas, bet tikai valsts labās gribas izpausme,» pamato S.Daugule un min, ka UGF analogu nemaz nav visās valstīs un tā nav starptautiskā prasība.
Situāciju kā pretrunīgu vērtē arī konstitucionālo tiesību speciāliste tiesnese Anita Kovaļevska: «Līdzīgi kā tas bija ar pensijām un bērnu kopšanas pabalstiem, šajā situācijā Saeima ir pieņēmusi lēmumu ātri, neparedzot samērīgu pārejas laiku, iespējams, pienācīgi neizvērtējot alternatīvas naudas iegūšanai, kā arī neizvērtējot vecāku dažādās finansiālās iespējas uzturēt bērnus, samazinājusi uzturlīdzekļus visiem vienādi. Ar to varētu būt pārkāpts tiesiskās paļāvības princips,» norāda A.Kovaļevska. Tomēr viņa norāda uz valstī valdošiem objektīviem ekonomiskiem apstākļiem, kuri arī diktē savus noteikumus. A.Kovaļevska uzskata, ka sūdzību balstīt vajadzētu uz tās Satversmes normas pārkāpumu, kura aizsargā ģimeni un bērnus.