Domāju, vajadzētu visam iet tādā gaitā, ka budžets tiek akceptēts arī otrajā lasījumā. Neparedzu kaut kādus būtiskus politiskos satricinājumus vai plašus partneru vai politiķu piedāvājumus. Redzu salīdzinoši mazas izmaiņas.
Jautājums ir par ZZS, vai viņi noturēsies pašreizējā vienprātības līmenī?
Jā, tas ir interesanti, ka ir tik daudz jaunu deputātu. Viņi grib būt aktīvi daudz dažādās sfērās, grib palīdzēt valstij labāk atrisināt daudz lietu. Cerams, ka šīs aktivitātes būs pietiekami konstruktīvas un ka nenāks ar populistiskām vai sarežģītām lietām…
Un tomēr, ja runā par galveno pārmetumu valdības virzienā - par solīto proporciju, ko mēs taupām un ko ceļam. Šajā gadījumā ir runa par 1/3 un 2/3, bizness ir ļoti dusmīgs, ka šī proporcija tagad ir pretēja.
Visticamāk, tā ir bijusi nepareiza komunikācija, ka vispār tika pieļauts šis sadalījums. Es un citi bals tījās uz kaut kādiem ieteikumiem, kur nebija konkrēti pārbaudīts, cik tad lielus ietaupījumus var atrast reformu vadības grupa, cik sociālie partneri, cik vispār ir iespējams. Tas tika būvēts vairāk vai mazāk uz tādām gaidām, ka tas tā varētu būt. Tam aizmugurē nebija tāda īsta pētījuma.
Bet vēl kā finanšu ministra kandidāts bijāt ļoti optimistisks lielāko daļu konsolidācijas gūt no tēriņu mazināšanas…
Tāpēc, ka pirms tam nebiju vēl iepazinies ar informāciju. Tikko to izdarīju, sapratu, ka izspiest no izdevumu daļas tādu samazinājumu nav iespējams.
Ko īsti sapratāt - to, ka nevar dabūt to naudu vai ka neuzvarēsiet šādā īsā termiņā cīņu ar ministrijām par šādiem ietaupījumiem?
Pat ja nākamgad daudzās jomās varētu piedāvāt strukturālās reformas, neesmu pārliecināts, vai tie ietaupījumi miljonos latu, teiksim, 150 miljoni latu, būtu iespējami no valsts aparāta. Varam tur dabūt lielākas rezerves, bet nekādā ziņā tās nebūtu 2/3 no konsolidācijas. Paskatoties, ka trijos gados izdevumi mazināti 10% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta, ir saprotams, ka turpmāk tās proporcijas nevar noturēt.
Tomēr Pasaules Banka ir runājusi par strukturālajām reformām, ka varētu mazināt valsts budžeta vietu skaitu augstskolās uz pusi, varētu samazināt gultu skaitu slimnīcās. Šīs tomēr ir jomas, kam neesat ķērušies klāt.
Tur nekad nebūs izdevumu daļas samazinājums par 150 miljoniem latu jeb 2/3. Tur tie miljoni varētu būt, un tas ir jautājums, kas parādīsies nākamā gada laikā, cik tur politiski un tīri pragmatiski atradīsim to visu, bet vienalga izdevumu daļā nesanāks 150 miljoni latu.
Ko saprātīgu redzat abu darba devēju organizāciju priekšlikumos?
Redziet, ja cilvēkam ir vairāk informācijas, tad saprot, ka tie pārējie piedāvājumi ietver vai nu ļoti lielas izmaiņas, ko sabiedrība neakceptētu, vai tie tiešā vai netiešā veidā ir ietverti Finanšu ministrijas piedāvājumā. Latvijas Darba devēju konfederācijas piedāvājumā lielākā summa sanāca no ēnu ekonomikas apkarošanas. To patlaban iezīmēt nevaram, aizdevēji neakceptē kamēr nevaram pierādīt, kā pa nodokļu pozīcijām to varētu iegūt. Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera piedāvājusi daudz taupīt sociālajā sfērā. Lai pamēģina iestāstīt, ka skolotāju algas par 20 miljoniem latu jāsamazina. Vai veselībā, kur valdības deklarācijā tas ir ierobežots.
Priekšvēlēšanu gados nekad neviena valsts tik kardinālas reformas nebūtu gatava veikt. Vismaz ne tie politiskie spēki, kas vēlas vēlēšanās veiksmīgi nostartēt.
Ja jums būtu bijis pusgads vai gads, vai tad rezultāts būtu cits?
Izdevumu daļā varētu būt vairāk, bet ne 2/3. Tagad izdevumu daļā ir 88 miljoni latu, bet varētu būt virs 100 miljoniem latu, varbūt 120 miljoni latu. Tās reformas izglītībā un veselībā atdevi, visticamāk, dos 2012. gadā, jo tur tiešām vajadzīgs politiskais atbalsts.
Tad nav starpības, vai pusgads vai mēnesis, tāpat sagaidītu nodokļu pieaugums..
Pirmsvēlēšanu gadā tas nebūtu iespējams. Ja vēlēšanas tāpat kā Igaunijā būtu pavasarī, tas būtu ideālais variants. Ja mums būtu divi trīs mēneši vairāk laika, varētu izdevumos atrast vairāk, bet ne kardināli. Tā lielākā problēma slēpjas tajā, ka pirmajā krīzes gadā izdevumu daļā vienmēr ir lielākas iespējas darīt, bet ar katru nākamo gadu tas ir aizvien grūtāk. Biznesam jau ir labi pateikt, lai mazina izglītībā, jo viņi neatlaidīs skolotājus.
Vai šobrīd ir kādas bažas, ka bizness protestēs un sekos kaut kāds Ziemassvētku piedāvājums?
Es domāju, ka nebūs. Ja paskatās budžeta piedāvājumu, tad tas ir saprātīgs kompromiss visiem. Nevienai nozarei nav kāda ļoti negatīva risinājuma.
Vai nojaušat, kas domāts ar Ziemassvētku piedāvājumu?
Nedomāju, ka viņi kaut ko nopietnu realizēs, jo patlaban nav tādu signālu. Saprotu, ka ir baidīšana ar aiziešanu ēnu ekonomikā.
Turpinot par ēnu ekonomiku, ir dažādi piedāvājumi, kā to apkarot, bet jautājums ir par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku zemajām algām un koruptīvo vilinājumu pārbaudēs. Vai tur ir riski?
VID tika pateikts, ka motivācija varētu būt, bet lai parāda plānu. Tas parādīs to, ka ir būtiski uzlabojumi gan attiecībā uz atklātajām kontrabandas precēm, gan noziedzīgo grupējumu likvidēšanu.
PLL līderis Andris Šķēle piedāvā iedot VID papildu piecus miljonus motivācijai, tā rezultātā no ēnu ekonomikas varētu dabūt ārā 55 miljonus latu…
Saku, ka motivācijas faktoram ir jābūt, tas būs, un valdība to akceptēs. Vai tie būs pieci miljoni, negribētu saukt konkrētas summas. Cik dabūsim [no ēnu ekonomikas], atkarīgs no kopējā procesa. Esmu pārliecināts, ka tie nebūs 15 miljoni latu, kas ielikti budžetā, bet tā summa nākamgad būs lielāka - pāris desmiti miljoni latu, kam piekrīt arī uzņēmēji.
Tas, kas uzņēmējus neapmierina, ka trešo gadu pēc kārtas tiks palielināti nodokļi, bet nav strukturālo reformu, ko politiķi solīja. Tā ir tā galvenā sāpe.
Tomēr, ja paskatāmies uz iepriekšējiem gadiem, tad nodokļu izmaiņas nākamgad ir krietni mazākas.
Tas ir jautājums par konkurētspēju Baltijā un Eiropā.
Ja paskatāmies uz nodokļiem, skaidrs, ka kaimiņiem ir zināmas priekšrocības, bet ir jāsaprot, ka mums ekonomika bija dziļākā krīzē.
Esam piedzīvojuši iedzīvotāju migrāciju uz Īriju, bet vai nepiedzīvosim uzņēmēju migrāciju uz citām valstīm?
Nedomāju. Tiem, kam ir idejas un iespējas, to jau ir darījuši. Varbūt kāds procents būs, bet ne masveidā. Nevar biznesu tā vienkārši pārcelt.
Saprotu, ka uzņēmēju draudi attiecībā uz nākamā gada budžetu jūs nebiedē, bet starptautisko aizdevēju iebildumi? Cik tie ir nopietni ņemami?
Redzot, ko citas valstis liek priekšā, tur arī var diskutēt, vai pasākumi ir ilgtspējīgi vai ne. Mēs virzīsimies ar budžetu, jo uzskatām, ka piedāvājums ir adekvāts situācijai. Runa ir par vidēji vienu trešdaļu, par divām trešdaļām vispār nav jautājumu.
Vai ir plāns B, ja aizdevējus neizdodas pārliecināt?
Skaidrojam šos jautājumus arī augstākajai aizdevēju politiskajai vadībai. Norādām, kas šeit ir bijis, un vēlamies no viņu puses tādu izpratni un uzticību.
Tomēr, ja iebilst, vai ķersies klāt sociālajam budžetam?
Nē. Šādi piedāvājumi nav vajadzīgi, jo būtu sociāli tracinoši un ekonomiku nestimulējoši. Iebildumi bijuši arī iepriekšējos gados, bet beigu beigās to pozitīvo ziņu ir daudz vairāk. Šeit nav domas, ka mums vajadzētu viņu piedāvājumu akceptēt.
Kāpēc nākamgad neejat uz lielāku nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājokļiem?
Uzskatu, ka vajadzētu būt lielākam, bet pašvaldības patlaban nav spējīgas un gatavas iekasēt vairāk. Pārsvarā runa ir par Rīgu, Pierīgu, Jūrmalu. Saprotu, ka Pierīgā liela daļa to, kam būtu jāmaksā, ignorē, jo daudz ir arī pusuzceltu māju. Arī pašvaldībām aktīvāk būtu jārunā, jo tās taču zina, kas viņu teritorijās dzīvo.
Runājot par PVN pamatlikmes palielināšanu, kādas ir jūsu prognozes, vai tiks attiecīgi palielinātas cenas vai ne?
Domāju, lielākoties absorbēs. Tiesa, te jāskatās pa jomām. Ja ekonomikā būs labāki rādītāji, protams, tas drīzāk parādīsies cenā, bet, ja tajos segmentos vai ekonomikā kopumā būs konservatīvāks attīstības scenārijs, tad nekas cits neatliks, kā absorbēt.
Cik liela nākamgad būs inflācija?
Uzskatu, ka virs 3%. Finanšu ministrijas oktobrī saskaņotā prognoze ir 1,1%. Pagaidām to nemainīsim, līdz nebūs tādas vajadzības.
Vai ir bažas par Māstrihtas kritēriju izpildi?
Saprotot inflācijas spiedienu un lai nepieļautu to 2012. gadā, tāpēc arī nolēmām PVN pamatlikmi celt nākamgad. Divu gadu griezumā, visticamāk, būtu grūti apiet PVN pamatlikmes pieaugumu viena procentpunkta apmērā.
Tad 2012. gadā nodokļi netiks celti?
Vienīgi NĪN, pirms tam sakārtojot kadastrālo vērtību. Šis nodoklis ir jāceļ, jo pašvaldībām ir jābūt naudai (..). Pagaidām grūti pateikt, cik lielā mērā NĪN varētu celt, bet tas varētu būt trīskāršs. Ja varēsim atkal nākt pretim ar neapliekamā minimuma (NM) paaugstināšanu, tad, iespējams, var būt vēl vairāk.
Premjers Valdis Dombrovskis runā Saeimā pirms budžeta akceptēšanas teica, ka, ejot pa laipu, nevajag skatīties mākoņos. Bet tajos mākoņos redzam to, ka Latvijā ir ļoti bēdīga demogrāfijas situācija. Vai, nākamgad no otrās puses atņemot vai pārstrukturizējot ģimenes valsts pabalstu, būtu pareizais signāls šajā situācijā?
Manuprāt, šim pabalstam vajadzētu diversifikāciju, to vairāk koncentrējot uz mazāk nodrošinātajiem.
Tad domājat, ka Latvija varētu būt viena no retajām Eiropas valstīm, kur šāds pabalsts nebūtu par visiem bērniem?
Krīzes situācijā jā.
Tomēr galvenais jautājums, kad runājam par 2011. gada budžetu, koncentrējamies uz 300 miljonu latu konsolidāciju, bet tajos mākoņos mums priekšā ir demogrāfiskā bedre…
Uzskatu, ka nav tik daudz jādomā par tik tālām lietām. Neviens nezina, kāds būs ekonomikas modelis, kāds pasaules modelis. Kaut ko tagad spriest par kaut kādu tur 2020. un 2030. gadu… Tas ir tādās stipri vīzijās (..) Nedomāju, ka ir pareizi īstermiņā mainīt kādus fokusus uz nodokļu politiku. Redzam, cik plāni iepriekš ražoti. Visādi divdesmitie trīsdesmitie gadi. Vairāk domāsim, kas patlaban notiek (..).
Šķiet, Latvija visu laiku sirgst ar īstermiņa domāšanu, paskatieties uz Skandināviju...
Domāju, tādā pārejas kondīcijā kā Latvija, Igaunija un Lietuva nav pamats domāt par koncepcijām, ko nevar realizēt.
Tomēr igauņi savulaik reformēja gan izglītības, gan veselības sistēmu.
Par strukturālām reformām būtu grēks, ja kaut ko nākamgad nesāktu pierādīt sabiedrībai. Nekas nākamgad to netraucē darīt. Sabiedrībai jāspiež tāpat ar savām prasībām, un arī politiski šeit nevajadzētu būt kaut kādiem vēlēšanu sindromiem (..). Ņemam igauņu piemērus un kopējam iekšā.
Kas būs tie cilvēki, kuri pēc 10 vai 20 gadiem balstīs ekonomiku?
Demogrāfiju nevajag balstīt tikai uz finansēm. Kad es dzimu, mani vecāki nekādus pabalstus nesaņēma. Tas ir tikai pēdējo 10-20 gadu Rietumu pasaules fenomens. Tur nevajag tik daudz fokusēt.